Zēnu vārdu topa 1. vietā 100 gadu laikā bijuši 3 vārdi: Jānis, Daniels un Roberts. Visilgstošākā ir Jāņa popularitāte, no 1918. līdz pat 2000. gadam ieņemot pirmo vietu. Ap 2005. gadu līderpozīcijā izvirzījās Daniels, bet pēdējā desmitgadē dzimušajiem zēniem vispopulārākais vārds ir Roberts. Vārds Roberts bijis populārs jau Latvijas pirmās republikas laikā, it sevišķi Vidzemē, vēlāk vārds popularitāti nedaudz zaudējis, tomēr nekad nav izkritis no 100 populārāko zēnu vārdu saraksta.
Jānis un Roberts nav vienīgie ilgdzīvotāji Latvijas vīriešu 100 populārāko personvārdu topā. Kopš 1918. gada topu nav pametuši arī: Pēteris, Aleksandrs, Andrejs, Vladimirs, Kārlis, Eduards, Artūrs, Ēriks, Edgars, Mārtiņš, Vladislavs un Aleksejs.
Tomēr īpaši jāatzīmē tieši Jānis un Aleksandrs un Andrejs, kas ir bijuši 100 populārāko personvārdu topā visos laika periodos un visos reģionos.
Interesanti, ka daži pirmās brīvvalsts laikā jauno vecāku iecienīti vārdi zaudējuši popularitāti un pagaidām nav populārāko simtniekā atgriezušies, piemēram, Arvīds, Jāzeps un Arnolds, savukārt vārds Kārlis, kuram bija līdzīga popularitāte un līdzīgs tās kritums, šobrīd ir atgriezies topā – 5. vietā.
Zēnu vārdu Arvīds, Jāzeps, Arnolds un Kārlis popularitāte 100 gadu laikā
(vieta topā no 1. līdz 100.)
Meiteņu vārdu dažādība ir lielāka, līdz ar to topa 1. vietā 100 gadu laikā ir bijuši 10 vārdi – Anna, Dzintra, Valentīna, Tatjana, Svetlana, Jeļena, Kristīne, Laura, Anastasija un Sofija.
Līdz pat Otrā pasaules kara beigām (no 1918. gada līdz 40. gadu vidum) vispopulārākais meiteņu vārds Latvijā bija Anna. Kopš 1990. gada Anna atkal ir topa pieciniekā.
20. gs. 40. gadu beigās Latvijā vispopulārākais meiteņu vārds bija Dzintra, taču šī vārda popularitāte bija žilbinoši īsa – ap 1970. gadu tas pamet topu – pagaidām uz neatgriešanos. Ap 1950. gadu Latvijā meiteņu personvārdu topa 1. vietā bija vārds Valentīna.
No 50. gadu vidus līdz 1975. gadam meiteņu vārdu topa 1. vietā secīgi bija Tatjana, Svetlana un Jeļena. Šo vārdu popularitāti lielā mērā noteica no citām PSRS republikām iebraukušie iedzīvotāji, jo Vidzemē, kur iebraucēju īpatsvars bija zemāks nekā citos reģionos šajā periodā 1. vietā bija citi vārdi, – Anita, Inese un Inga.
Turpmākajos 10 gados (no 1980. līdz 1995. gadam) vispopulārākais meiteņu vārds Latvijā bija Kristīne. Bet kopš 1995. gada topa 1. vietā bija secīgi – Laura, Anastasija un Sofija.
Daudzi no šobrīd populāriem meiteņu vārdiem, piemēram, Sofija, Emīlija, Marta, Alise, Katrīna un Elza ir bijuši populāri pirms vairākām paaudzēm – pirmās brīvvalsts laikā. Lai gan 20. un 30. gados tikpat populāri vārdi bija Milda, Alma, Tekla, Zelma un Herta, tomēr tie zaudējuši savu popularitāti ap 1935. – 1940. gadu un pagaidām nav atgriezušies jaundzimušo meiteņu vārdu modē.
Savukārt vārdi, kas bija populārāko desmitniekā ap 1930.–1935. gadu (Velta, Dzidra, Mirdza, Biruta, Ausma un Aina) izkrita no 100 populārāko vārdu topa no 1955. gada līdz 1965. gadam un arī pagaidām nav atgriezušies topā.
Meiteņu vārdu Milda, Velta un Emīlija popularitāte 100 gadu laikā
(vieta topā no 1. līdz 100.)
Ikviens var izpētīt sava vārda popularitāti 100 gados Latvijā un reģionos. Ja vārda topā nav, šis vārds 100 gadu laikā kopš 1918. gada nav bijis populārāko 100 vārdu skaitā nevienā no Latvijas reģioniem.
Raimonds
trusis nejaukais