15 gadus cīnās par zemi Krievijas pierobežā

Bet pēc tam zemes komisija lēmumu atcēla, jo atklājās, ka 1997.gada rudenī Latvijas un Krievijas ekspertu delegācijas bija vienojušās par citu abu valstu robežlīniju. Tā novilkta pa Vorožas upes gultni, atstājot Krievijas pusē daļu no tās zemes platības, kuru pirms tam vietējā pašvaldība ar savu trešoreiz grozīto lēmumu tomēr jau bija atdevusi V.Belcānei.Pēc Latvijas valsts oficiālajiem reģistriem, zeme piederēja viņai. Liepnas pagasta pašvaldībai īpašniece ik gadu maksāja nekustamā īpašuma nodokli. Pēc Latvijas un Krievijas pušu vienošanās un vēlāk parakstītā robežlīguma tā jau atradās Krievijas Federācijas teritorijā. Liepnas pagasts gan nekad nav bijis Abrenes apriņķī, tātad tās teritorijā it kā nevarēja būt robeža ar Krieviju, norāda laikraksts. Bet pēc šīs starpvalstu vienošanās iznāca, ka Latvija atdeva Krievijai ne tikai Abreni ar Abrenes apriņķa sešiem pagastiem, bet arī piegrieza klāt daļu no Alūksnes rajona Liepnas un Pededzes pagastu teritorijas.Pēc gadiem ilgas skaidrošanas ministrijās un Valsts zemes dienestā V.Belcāne panāca, ka pagājušā gada rudenī Saeima pieņēma īpašu likumu par citas valsts teritorijā esošas nekustamā īpašuma daļas kompensēšanu, ar kuru viņai piešķīra kompensācijā 8,5 hektārus no valstij piederošās zemes turpat Liepnas pagastā, taču atklājies, ka dabā zemes ir aptuveni par 2,5 hektāriem mazāk nekā uz papīra. V.Belcāne uzskata, ka valsts viņu piemānījusi divreiz. Pirmoreiz tas noticis, kad pagasts viņai atdevis to, ko Latvijas valsts bija uzdāvinājusi Krievijai. Otrreiz viņa piemānīta, kad Saeimā pieņemts pieminētais likums un kad atklājies, ka pēc papīriem piešķirtās platības nesakrīt ar tām, kas ir dabā. Cik liela zemes platība Liepnas pagastā tika atdota Krievijai un cik no Belcānu dzimtas mantojuma palicis pāri, un cik īsti pienāktos kompensēt mantiniecei, to skaidri nezina ne Tieslietu ministrijā, ne Valsts zemes dienestā, ne Saeimā.