2012.gads Latvijas vēsturē ieies kā neveiksmīgi realizētu un veiksmīgi nerealizētu iespēju gads: visa gada garumā vērojām, kā Valsts policija pacietīgi auklējās ar fotoradaru ieviesējiem, redzējām kā valdība, ierēdņi un Pasažieru vilciens tā arī nespēja noslēgt par Latvijas vēsturē vērienīgāko dēvēto vilcienu iepirkumu, bet par īstu seriālu izvērtās notikumi Līgatnes dabas takās.
Valodas referendums pierādīja, ka Latvijas iedzīvotāji vajadzības gadījumā tomēr spēj būt vienoti un aizsargāt savas valsts pamatus, bet premjers Valdis Dombrovskis, savukārt, pierādīja, ka arī Latvijā valdības var būt stabilas. Pieminēšanas vērta ir arī izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa vēlme reformēt augstākās izglītības sistēmu Latvijā. Tiesa, saceltais troksnis pagaidām bija krietni lielāks par reāli panākto rezultātu, tāpēc R.Ķīlis palicis ārpus topa. Bet sīkāk par šiem un citiem gada svarīgākajiem notikumiem portāla Diena.lv redakcijas skatījumā, lasiet turpinājumā (notikumi publicēti jauktā secībā):
Valodas referendums
(Uzraksts uz plakāta: Vai tu jau nobalsoji par krievu valodu? Foto: LETA)
2012.gada 18.februārī notika tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kuriem stājoties spēkā, krievu valodai tiktu noteikts otras valsts valodas statuss. Referenduma inicatori bija krievu nacionālradikālās organizācijas Vienota Latvija un Dzimtā valoda, kurām izdevās savākt nepieciešamo parakstu skaitu, lai par krievu valodas statusu organizētu referendumu. Par tautas nobalsošanas rīkošanu parakstījās arī Rīgas mērs Nils Ušakovs un vairāki citi partiju Saskaņas centrs pārstāvoši pašvaldību vadītāji un deputāti. Savukārt valdošās koalīcijas partijas – Vienotība, Reformu partija un Visu Latvijai! - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK - aicināja piedalīties referendumā un balsot pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Referendumā 74,8% vēlētāju nobalsoja pret grozījumiem Satversmē, savukārt par grozījumiem balsoja 24,88% referenduma dalībnieku. Tādējādi latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statuss tika nosargāts.
MTG nopērk Latvijas Neatkarīgo Televīziju
(MTG, pārņemot kanālu LNT, kļuva par lielāko televīzijas kanālu paketes turētāju Latvijā. Foto: LETA)
2012.gada janvārī zviedru mediju koncerns Modern Times Group (MTG) paziņoja par nodomu nopirkt telekompāniju Latvijas Neatkarīgā Televīzija (LNT). Maijā Konkurences padome, izvirzot noteikumus MTG, šo darījumu atļāva, un 1.jūnijā MTG paziņoja, ka noteikumus pieņem. Ar KP lēmumu tika noteikts, ka MTG piederošajiem kanāliem TV3 un LNT apvienošanās gadījumā jāsaglabā neatkarīgas un patstāvīgas ziņu raidījumu redakcijas, kā arī jāsaglabā ziņu raidījumu daudzums patlaban esošajā apjomā. Programmu redaktoriem amata aprakstā jābūt atsevišķi nostiprinātai redakcionālajai neatkarībai no mediju īpašnieka. KP arī noteica, ka abām programmām vismaz 21% no raidlaika jāaizpilda ar oriģinālu, Latvijā veidotu saturu. Pēc apvienošanās MTG ietilpst kanāli LNT, TV3, TV5, TV6, K2 un 3+.
Valdis Dombrovskis kļūst par visilgāk strādājošo Latvijas premjerministru
(Valdis Dombrovskis šogad kļuva par visilgāk premjerējošo valdības vadītāju atjaunotās Latvijas vēsturē. Foto: AFP/LETA)
Premjers Valdis Dombrovskis valdību vada kopš 2009.gada un trešo reizi par premjeru tika ievēlēts pēc tam, kad pērn vasarā tautas nobalsošanā tika atlaista 10.Saeima un septembrī ievēlēja 11.Saeimu. Gan vietējā, gan starptautiskā mērogā atzinīgi novērtēta viņa drosmīgā un veiksmīgā krīzes pārvarēšanas politika. Eksperti uzteic V.Dombrovska rīcību, nepakļaujoties starptautisko aizdevēju prasībām devalvēt latu, ievērojot konsekventu taupības politiku un mērķtiecīgi virzoties uz eiro ieviešanas mērķi. Lielākais Vācijas ekonomikas laikraksts Handelsblatt Latvijas premjeru V.Dombrovski nosaucis par šī gada valstsvīru. V.Dombrovskis minēts arī kā viens no kandidātiem uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu.
Problēmas Līgatnes dabas takās
(Līgatnes dabas takām un to darbiniekiem šis nebija veiksmīgs gads. Foto: No Velgas Vītolas privātā arhīva)
Aprīlī Latviju satricināja vēsts, ka no Līgatnes dabas takām izbēgusi lācene Made, kura pērn jau reizi devās brīvsolī, naktī uz 18.augustu izrokot sev ceļu zem iežogojuma. Toreiz lācis nākamajā dienā tika atrasts pie kādām mājām, našķojamies ar āboliem. Šoreiz bēgšanas sekas izvērtās traģiskas – pēc pāris dienu klejošanas mežā tika pieņemts lēmums Madi nošaut. Ar to lāču sāga tikai sākās – atklājās caurumi ne vien Līgatnes taku žogos, bet arī Dabas taku pārvaldes un citu atbildīgo ierēdņu rīcībā. Lāču krīzes kulminācija tika sasniegta gada nogalē ar paziņojumu, ka dabas takas turpmāk apsaimniekos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram tieši pakļautā Dabas aizsardzības pārvalde un visi līdzšinējie darbinieki, tostarp arī zvērkope Velga Vītola tiks atlaista. Lāču mammas un visas sabiedrības sašutums bija tik liels, ka galu galā tomēr panākta vienošanās, ka V.Vītola arī turpmāk rūpēsies par Līgatnes dabas parka četrkājainajiem iemītniekiem.
Fotoradaru sāga
(Karte ar vietām, kurās bija paredzēts izvietot fotoradarus. Foto: LETA)
Viens no garākajiem un mokošākajiem gada notikumiem saistīts ar fotoradaru ieviešanu uz Latvijas ceļiem. Gada sākumā parādījās pirmie pārvietojamie fotoradari, bet līdz vasaras vidum bija jāsāk darboties arī virknei stacionāro radaru. Kopumā bija paredzēts, ka Latvijā satiksmes ātrumu uz ceļiem regulēs 160 fotoradari. Diemžēl realitātē fotoradaru ieviešana bija visai haotiska un jau vasarā kļuva skaidrs, ka to ievēsēji Vitronic Baltica nespēs pildīt uzņemtās saistības. Pat Iekšlietu ministrijas ilgā auklēšanās, vairāku mēnešu garumā atliekot līguma lauzšanu, neglāba uzņēmumu, kura plānus izjauca Latvijas Krājbankas krahs aizvadītā gada nogalē un iedzīvotāji, kas neļāva veikt stacionāro fotoradaru uzstādīšanu sev piederošajos zemes gabalos. Septembrī fotoradari mainīja savu īpašnieku, bet decembrī kļuva skaidrs, ka arī vācu V-traffic nespēs vienoties ar Iekšlietu ministriju un fotoradari no Latvijas ceļiem pazudīs tikpat ātri, kā parādījās. 16.decembrī fotoradari tika izslēgti.
Priekšlaicīgā valsts parāda atdošana Starptautiskajam Valūtas fondam
(Finanšu ministrs Andris Vilks. Foto: LETA)
20.decembrī Valsts kase atmaksāja visu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevuma atlikušo pamatsummu 493,3 miljonu latu apmērā, kas bija simbolisks, bet pretrunīgi vērtēts apliecinājums ekonomiskās krīzes pārvarēšanai un spējai pildīt savas saistības. "Aizņemoties visizdevīgākajā brīdī un atmaksājot dārgo īstermiņa aizdevumu SVF, esam optimizējuši procentu maksājumus nākamajos gados, radot iespēju valsts budžeta līdzekļus novirzīt nevis valsts parāda apkalpošanai, bet nozarēm, kur tas visvairāk nepieciešams," norādīja finanšu ministrs Andris Vilks. Tiesa, ne visi iedzīvotāji un ekonomikas eksperti bija vienisprātis ar finanšu ministru. Izskanēja viedokļi par to, ka šo naudu varēja novirzīt sociālo problēmu risināšanai un citiem svarīgiem mērķiem. Izskanēja arī viedoklis, ka parāda atdošana nav bijusi Latvijas interesēs un biedrība Progresīvie vērsās Finanšu ministrijā, lūdzot atklāt detalizētāku skaidrojumu un pamatojumu priekšlaicīgajai parāda atdošanai. Atgādinām, ka starptautiskā aizdevuma programma ilga trīs gadus, kopumā Latvijai programmā bija pieejami 7,5 miljardi eiro (5,25 miljardi latu). Latvija no kopējā piešķirtā finansējuma apjoma izmantoja nedaudz vairāk nekā pusi - 4,5 miljardus eiro (3,16 miljardus latu).
Nenotikušais vilcienu iepirkums
(Vilcienu iepirkums solījās kļūt par vērienīgāko Latvijas vēsturē. Foto: LETA)
Aizvadītajā gadā arvien vājākas kļuva izredzes būvēt sašķidrinātās dabasgāzes termināli Latvijā, jo savas intereses šajā projektā arvien spēcīgāk sāka izrādīt Igaunija un Lietuva. Baltijas valstīm nespējot vienoties, visai negaidīti sevi pieteica Somija, kas, visdrīzāk, arī tiks izraudzīta par valsti, kurā šis projekts tiks realizēts. Arī Visaginas atomelektrostacijas būvniecības projekts, kurā Latvija apsvēra iespēju iesaistīties, ieguldot pamatīgus līdzekļus, pēc konsultatīvā referenduma Lietuvā, visticamāk vairs netiks realizēts, jo Lietuvas politiķi, visticamāk, neuzdrošināsies rīkoties pretēji sabiedrības paustajam viedoklim. Bet visplašāko publicitāti Latvijā izpelnījās vilcienu iepirkums, kuram bija jākļūst par vērienīgāko valsts vēsturē. 2011.gadā vilcienu iepirkuma konkursā uzvarēja Spānijas uzņēmums Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A. (CAF), apņemoties piegādāt Pasažieru vilcienam jaunus vilcienus aptuveni 460 miljonu latu vērtībā. Šā gada maijā pret noslēgto līgumu krasi iebilda darījuma līdzfinansētājs - Eiropas komisija, un rezultātā atkāpās Pasažieru vilciena valde un darījums izjuka.
Notiesā pirmos 13.janvāra grautiņu dalībniekus
(Foto: LETA)
2012. gadā pasludināti spriedumi cilvēku skaita ziņā vērienīgākajā krimināllietā, kas saistīta ar 2009. gada 13. janvāra grautiņiem, kad aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu. Pēc protesta akcijas Vecrīgā vairākām ēkām tika izsisti logi, stipri cieta arī Saeimas nams, tika aplaupīts veikals un cieta muzikālais restorāns Fīlings. Visas personas tika apsūdzētas par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu, vardarbību pret personu vai pretošanos varas pārstāvjiem. Janvārī Rīgas apgabaltiesa krimināllietu pret 68 apsūdzētajiem sadalīja trīs daļās, izveidojot trīs jaunus kriminālprocesus. Vēlāk tos sadalīja vēl sīkāk. Tiesa daļai apsūdzēto piespriedusi 80 līdz 120 stundu piespiedu darba. 11 apsūdzētie spriedumu pārsūdzēja, tāpēc tas vēl nav stājies spēkā. Savukārt Rīgas apgabaltiesa 29.oktobrī trīs gadu un sešu mēnešu cietumsodu piesprieda vienam no apsūdzētajiem - Marekam Laizānam. Viņš demolējis pašvaldības policijas automašīnas, dauzījis skatlogu stiklus un aplaupījis dzērienu veikalu. Tiesas process vēl turpinās.
Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis līdz aptuveni diviem miljoniem
(Foto: LETA)
Lai arī tautas skaitīšana norisinājās 2011.gadā, tika šogad uzzinājām oficiālos skaitļus. 18.janvārī publiskotie tautas skaitīšanas dati liecināja - Latvijā dzīvojošo skaits ir sarucis. Saskaņā ar datiem, Latvijā 2011.gada 1.martā dzīvoja 2 070 371 iedzīvotājs. Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada tautas skaitīšanas samazinājies par 13% jeb aptuveni 309 000 cilvēku. Vairāki speciālisti gan izteica bažas, ka daudzi "saskaitīti" arī nedzīvojot Latvijā, un tādēļ dati varētu būt neatbilstoši. Tomēr viena lieta ir skaidra - latvieši turpina izmirt.
Traģiskā autoavārijā Jaungada dienā dzīvību zaudēja septiņi jaunieši
(Pašā gada sākumā septiņi jaunieši zaudēja dzīvības traģiskā autoavārijā. Foto: Raitis Puriņš)
Šis gads iesākās ar traģēdiju - Jaungada naktī Krāslavas novada Izvaltas pagastā kādā no ceļa Izvalta-Šķeltava līkumiem autoavārijā gāja bojā septiņi jaunieši. Automašīna Mazda 626 līkumā noskrēja no ceļa un iegāzās Rudnas upē. Avārijā gāja bojā viens 1992.gadā dzimis puisis, divi 1993.gadā dzimuši puiši, viena 1994.gadā dzimusi meitene, viens 1995.gadā dzimis puisis un divas tāda paša vecuma meitenes. Izmeklēšanā policija noskaidroja, ka avarējušajai automašīnai bijušas vasaras riepas sliktā stāvoklī. Tāpat tai nav bijusi izieta arī tehniskā apskate. Nevienam no traģiskajā avārijā Krāslavas novadā bojāgājušajiem jauniešiem nav bijis autovadītāja apliecības, kā arī pieci no septiņiem jauniešiem bijuši vieglā alkohola reibumā.
Aizsaulē aizgājušie
2012. gadā aizsaulē aizgājuši daudzi izcili un sabiedrībā zināmi cilvēki.
13. februāris — Broņislava Martuževa, dzejniece (1924)
22. maijs — Ludmila Azarova, dzejniece (1935)
7. jūlijs — Uldis Freimanis, politiskais aktīvists (1943)
8. septembris — Mārtiņš Roze, politiķis (1964)
17. septembris — Alnis Zaķis, mūziķis (1931)
27. septembris — Uldis Stabulnieks, komponists, pianists un dziedātājs (1945)
9. oktobris — Viesturs Reņģe, psihologs, augstskolas pasniedzējs (1952)
10. oktobris — Oļģerts Kroders, teātra režisors un aktieris (1921)
20. novembris — Kaspars Astašenko, hokejists (1975)
26. novembris — Konstantīns Blohins, peldētājs (1988)
24. decembris — Bruno Drāke, basketbolists (1937)
28. decembris — Rasma Roga, aktrise (1925)