Iebildumu pret Latvijas specdienestu veiktu noklausīšanos vai elektroniskā pasta kontroli nebūtu tikai 9% respondentu.
3,7% aptaujāto bija grūti pateikt, cik pieņemami būtu tas, ja Latvijas specdienesti noklausītos iedzīvotāju telefona sarunas vai lasītu privāto elektroniskā pasta saraksti, lai novērstu iespējamu apdraudējumu valstij.
Aptaujas rezultātu analīze atsevišķās sociālajās un demogrāfiskajās grupās liecina, ka visās grupās vairākumam respondentu iedzīvotāju izsekošana valsts drošības vārdā šķiet nepieņemama. Saskaņā ar aptaujas datiem izsekošanai nedaudz lielāks atbalsts kā vidēji ir starp iedzīvotājiem vecumā no 35 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību un rīdziniekiem. Taču arī šajās grupās vairāk nekā pusei šādas darbības šķiet pilnībā nepieņemamas.
Šajā jautājumā gan īpaši neatšķiras latviski un krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju viedokļi. Ir novērots, ka jautājumos, kas saistīti ar attieksmi pret valsti, tie, kuri ģimenē sarunājas latviešu valodā, nereti ir nedaudz mazāk negatīvi noskaņoti.
SKDS norāda, ka pēdējo mēnešu laikā saistībā ar izlūkdienesta darbinieka Edvarda Snoudena publiskotajām ziņām par ASV specdienestu īstenotajām iedzīvotāju elektroniskās izspiegošanas programmām daudzās valstīs ir aktualizējušās diskusijas par to, cik pieņemama ir iedzīvotāju elektroniska izsekošana valsts drošības vārdā.
ASV, piemēram, šajā jautājumā sabiedrībai nav vienota viedokļa. Aptauju dati liecina, ka, iespējams, pat vairākums amerikāņu atbalsta to izsekošanas programmu pastāvēšanu, par kurām ziņas atklātībā nodeva Snoudens.