Viņa skaidroja, ka, lai pielīdzinātu Ministru kabineta 8.maija rīkojumu "Par AS air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanu" EK 3.jūlija lēmumam, Ministru kabineta rīkojumā ir nepieciešams veikt tehniskus grozījumus.
EK piektdien, 3.jūlijā, atbalstīja Latvijas valdības lēmumu airBaltic pamatkapitālā ieguldīt līdz 250 miljoniem eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai, informēja EK.
Kā informēja Satiksmes ministrijā, valsts atbalsts palīdzēs sekmīgāk pārvarēt Covid-19 izraisīto negatīvo ietekmi uz aviokompāniju un stabilizēt nacionālo aviācijas nozari.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) uzsvēra, ka ir gandarīts par EK ieņemto lēmumu. "airBaltic ir un būs Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. "Lēmums apliecina, ka Latvijas valdība ir izvēlējusies savlaicīgu un atbilstošu instrumentāriju uzņēmuma atbalstam, " norādīja ministrs.
EK priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere, kuras pārziņā ir konkurences politika, norādīja, ka airBaltic rekapitalizācija palīdzēs uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi, kas ir īpaši smagi skārusi aviācijas sektoru. "airBaltic ieguldījums Latvijas iekšzemes un starptautiskās savienojamības nodrošināšanā ir ļoti būtisks. Ņemot vērā valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu, no šiem pakalpojumiem ir atkarīga tautsaimniecība, daudzas darba vietas un ārējās tirdzniecības attīstība," uzsvēra Vestagere.
EK secinājusi, ka airBaltic pamatkapitāla palielināšana palīdzēs pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās sekas Latvijas tautsaimniecībā, piebilda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.
"Šobrīd mēs jau esam uz atlabšanas ceļa, un mēs ļoti augstu novērtējam Latvijas sabiedrības un valdības pārliecību par lidsabiedrības nākotni. airBaltic vadība un darbinieki demonstrējuši savu uzticību uzņēmumam un Baltijai, vadot lidsabiedrību cauri šai krīzei," par Gausa viedokli informēja uzņēmuma Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.
Valdība par minēto vienojās 8.maijā. Ar šo lēmumu valsts līdzdalība uzņēmumā palielināsies līdz 91%. Valdības lēmuma pamatā bija airBaltic izstrādātais jaunais biznesa plāns, kas paredz veikt ievērojamus pasākumus izmaksu samazināšanai, gan flotes samazināšanai, gan darbinieku skaita samazināšanai.
Tobrīd tika nolemts, ka valsts līdzekļus līdz 250 miljoniem eiro uzņēmumā plānots ieguldīt trīs etapos, vērtējot situāciju nozarē. Tāpat valdība iepriekš nolēma valsts aizdevumu 36 miljonu eiro apmērā konvertēt par pamatkapitālu. "Tātad kopējā potenciālā palielinājuma summa var būt 250 plus 36 miljoni eiro," iepriekš skaidroja satiksmes ministrs Linkaits.
Lidsabiedrības mazākuma akcionārs Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošais uzņēmums Aircraft Leasing 1 pamatkapitāls palielināšanas pirmajā posmā nolēmis nepiedalīties.
airBaltic iepriekš uzsvēra, ka katra ieguldījumu daļa tiks nodrošināta atbilstoši tirgus noteikumiem, nepārsniedzot zaudējumu apjomu, kurus izraisījusi Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze.
airBaltic biznesa plāns Destination 2025 clean nākamajos gados paredz 50 Airbus A220-300 lidmašīnu floti, kas nozīmē, ka darbinieku skaits pārsniegs 2000. Jaunais plāns paredz samazināt lidmašīnu floti nākamajiem gadiem, sākotnēji atsākot lidojumus ar 22 Airbus A220-300 lidmašīnām. Jaunajā plānā ir ņemta vērā samazinātā sēdvietu kapacitāte 2020. un 2021.gadam, vienlaikus paredzot atgriešanos pie izaugsmes ar 50 Airbus A220-300 lidmašīnām līdz 2023.gada beigām. Papildu 30 Airbus A220-300 lidmašīnu pasūtīšanas iespēja paliek nākotnes izaugsmei.
Latvijas valstij patlaban pieder 80,05% airBaltic akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam Aircraft Leasing 1 - gandrīz 20% akciju.
airBaltic pamatkapitāls ir 256 472 824 eiro, liecina Firmas.lv informācija.