Neilgi pēc stāšanās amatā satiksmes ministrs Tālis Linkaits pauda, ka tranzīts nebūšot viņa prioritāte, tomēr kategoriski neapgalvoja, ka tas būtu jāiznīdē no Latvijas tautsaimniecības, lai gan tālākie notikumi rādīja citu ainu. Savukārt premjers Krišjānis Kariņš šogad gan visai nicinoši izteicās par tranzītu – ka būtībā tas neko nedodot tautsaimniecībai. Jau uzreiz nozares cilvēki komentēja, ka acīmredzami premjers vai nu neko nesaprot no tranzīta un biznesa sinerģijas, vai arī tiešām apzināti sūta signālus pasaulē, ka Latvija no tranzīta kā tautsaimniecības daļas atsakās. Jūs daudzus gadus strādājāt valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) vadībā un diezgan labi pārzināt šo jomu. Kā jūs izprotat šīs valdības politiku tranzīta jomā?
Mana sapratne – tā ir šīs valdības apzināta politika. Attiecībā uz tranzītu ir pilnīgi skaidrs, ka satiksmes ministra un valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa noniecinošais viedoklis par nozari ir politisks lēmums, kas saistīts arī ar vēlmi kaut kādā veidā izbeigt attiecības ar mūsu kaimiņvalstīm. Un kamēr vēl turpinājās tranzīta operācijas, droši vien tas viņiem šķita grūti paskaidrojams sabiedrībai. Bet, no otras puses, nedrīkst izslēgt vēl vienu niansi – visus šos gadus Krievijā bijis uzstādījums kravu transportēšanu novirzīt tikai caur savām ostām, kam ir ekonomisks izskaidrojums – papildu ienākumi. Taču jāatceras, ka Krievijā biznesa vide kopumā tomēr nav tik centralizēta. Protams, termināļu īpašniekiem Krievijas ostās ir vēlme piesaistīt pēc iespējas vairāk kravu un nopelnīt, un viņu interesēs noteikti nav tas, ka daļa kravu tiek transportēta caur Baltijas valstu ostām. Tajā pašā laikā kravu īpašnieki – vismaz daļa no viņiem – labprātāk kravas nosūta caur Baltijas, tostarp Latvijas, ostām, jo mēs spējam nodrošināt nemainīgi augstu pakalpojuma kvalitāti un drošību un nereti arī zemākas cenas, ko ietekmē dažādas izmaksu pozīcijas. Skaidrs, ka līdz ar tranzīta mazināšanos Latvijas virzienā Krievijā kāds nopelna ar papildu pārkrautajām kravām. Tādēļ nevar izslēgt, ka jebkāda veida motivācijai mūsu lēmumu pieņēmēju attieksmes maiņai pret tranzītu "kājas aug", piemēram, Krievijā. Bet tā ir viena no varbūtībām, un es neizsaku nekādus apgalvojumus.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 15. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!