Šis skaitlis pats par sevi var pārliecināt, ka vakcīna ir bīstama. Cilvēki, kam jāsaņem pirmā vakcīna, sāk justies nervozi, jo īpaši tāpēc, ka Nīderlande, Īrija, Dānija, Islande, Norvēģija, Spānija, Taizeme un Vācija ir apturējušas vai daļēji ierobežojušas vakcīnas lietošanu. Jautājums, vai 37 no pieciem miljoniem Eiropā un 17 miljoniem pasaulē vakcinētajiem ir cēloņsakarība vai nejaušība, lai apšaubītu vakcīnas drošumu. Vēl jo vairāk, ja pretī nav skaitļu, cik cilvēkiem, kuri nav vakcinēti, Eiropā radušās dažādu veidu trombozes.
Minētie retie gadījumi konstatēti sievietēm vecumā līdz 55 gadiem, kad neparastos apstākļos ar zemu trombocītu (elementi, kas palīdz asinīm sarecēt) līmeni asinīs veidojas trombi.
''Tika nolemts nopauzēt, lai novērstu šaubas un mazinātu riskus. Iespējams, lēmumi ir radījuši neērtības un neizpratni, bet drošība bija pati svarīgākā,'' stāsta Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens.
Latvijā izrādītās piesardzības sekas ir norakstītas 38 devas no atvērtajiem AstraZeneca flakoniem, bet rezervē ir tikai aptuveni 23 tūkstoši devu.
Ātri jāizpēta
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja profesore Dace Zavadska nemēģina pārliecināt ar statistikas datiem, bet ar apgalvojumu, ka, ''vakcinējot miljonus, ir sagaidāms, ka izgaismosies gan neatkarīgas retas slimības, gan arī varētu būt retas blakusparādības. Mūsu uzdevums ir ļoti ātri to izpētīt, izanalizēt un saprast, vai tur ir reāla cēloņsaistība vai sagadīšanās laikā. Patlaban cēloņsaistība nav pierādīta''. Nav arī zinātniski pamatotu riska faktoru.
Turpmāk veselības aprūpes speciālisti un vakcinētāji saņems norādījumus, kuri simptomi liecina par iespējamu trombozi, un par tiem būs jāstāsta arī saviem pacientiem. Par trombozes risku liecina asinsizplūdumi ādā, asiņošana, stipras galvassāpes, kā arī sāpes vēderā, krūtīs un elpas trūkums.
Jebkuram medikamentam ir minētas iespējamās blakusparādības, bet vēl nav bijusi situācija, ka Latvijā visi lietotu vienas zāles, kā tas ir ar vakcīnu pret Covid-19, norāda Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas vadītāja, Rīgas Stradiņa Universitātes profesore Sandra Lejniece. ''Runa ir par ļoti retām slimībām (trombembolija), kas ir viens līdz pieci gadījumi uz vienu miljonu cilvēku gada laikā.
Datus analizē, un gadījumi ir ļoti reti. Nevajadzētu krist panikā un visiem domāt, ka visiem varētu būt tromboze tāpēc, ka ievada vakcīnu.
Riska grupa ir sievietes no 20 līdz 55 gadiem,'' skaidro Lejniece un piebilst, ka sēdošais dzīvesveids ir lielāks risks iegūt trombozes, nekā saņemot vakcīnu, kas novērš smagas komplikācijas un ļaus atsākt ierasto dzīves ritmu.
Būs jāpārliecina
Latvijā nav datu, kas apstiprinātu, ka starp trombu rašanos un vakcīnu ir zinātniski pierādīta cēloņsakarība, taču, nesagaidot objektīvu statistikas datu analīzi un salīdzinošus skaitļus, nepārbaudīta informācija sabiedrībā gūst lielāku atsaucību. Kādam iepauzēšana būs pamatots iemesls savām bažām, jo sociālajos medijos ārsti atzīst, ka daudzi seniori vairs nevēlas vakcinēties ar AstraZeneca.
''Latvijā jau nav izvēles iespēju, jo vakcīnu ir pārāk maz. Bet tiem, kuri atteiksies no AstraZeneca, ir tādas tiesības. Viņi paliks rindā, bet tiks vakcinēti pārējie no rezerves sarakstiem, kuri varēs pāris stundu laikā nokļūt vakcinācijas vietā,'' Dienai skaidro Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Ieva Stūre.
Drīzumā tiks atvērta nākamā prioritārā grupa un pieteikties varēs cilvēki ar hroniskām slimībām.
Līdz šim AstraZeneca vakcīnas ir atzītas par drošām. Tomēr, nenoliedzami, daudzi seniori neanalizēs datus, bet joprojām šaubīsies par šīs vakcīnas drošību, ja vien sekmīgi netiks pārliecināti par pretējo.