Noteikumos iekļautas papildu epidemioloģiskās drošības un biodrošības prasības ūdeļu, citu Mustelidae dzimtas dzīvnieku un jenotsuņu novietnēm. Noteikumi paredz, ka turpmāk infekcijas skartajā novietnē dzīvniekus jākopj darbiniekiem ar sadarbspējīgu sertifikātu, saņemtu balstvakcināciju pret Covid-19 atbilstoši Zāļu valsts aģentūras mājaslapā publicētajai informācijai.
Covid-19 infekcijas neskartajās novietnē turpmāk strādājošajiem darbiniekiem jānodrošina Covid-19 diagnostikai obligātos rutīnas skrīninga testus, izmantojot Covid-19 antigēna skrīninga testus ar 72 stundu intervālu.
Tāpat jebkurai personai, kas atrodas novietnē, jālieto sejas medicīniskā maska vai respirators bez vārsta.
Papildus biodrošības pasākumu plāns paredz reģistrēt dzīvnieku pārvadājumus, transportlīdzekļus, personu un transportlīdzekļu kustību.
Vienlaikus noteikts, ka dzīvnieku īpašniekam jānodrošina, ka visas personas ievēro biodrošības prasības, tīra, dezinficē, dezinsekcē un deratizē dzīvnieku turēšanas vietas un dezinficē iebraucošos transportlīdzekļus, tīra un atbilstoši nepieciešamībai dezinficē barības uzglabāšanas rezervuārus, barības padeves iekārtas un inventāru. Dzīvnieku īpašniekam noteikts darbiniekus instruēt par biodrošības pasākumiem pirms darba uzsākšanas un turpmāk vismaz reizi ceturksnī.
Grozījumos noteikts, ka Covid-19 infekcijas skartajā novietnē līdz dzīvniekiem tiek konstatēta SARS-CoV-2 vīrusa cirkulācija, ne retāk kā reizi nedēļā darbiniekiem jāveic laboratorisko skrīniningu, izmantojot SARS-CoV-2 vīrusa RNS noteikšanas testu, kā arī antigēna noteikšanu, izmantojot SARS-CoV-2 vīrusa antigēna testu. Intervāls starp abiem testiem nevar būt mazāks par 72 stundām. Darbinieku testēšanu apmaksā dzīvnieku īpašnieks.
Tāpat noteikumi paredz dzīvnieku īpašniekam vismaz reizi dienā noskatīties videonovērošanas ierakstus un izvērtēt projektā noteikto prasību ievērošanu un, nepieciešamības gadījumā, veikt korektīvās darbības, kā arī pēc pieprasījuma videoierakstus uzrādīt Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) un Veselības inspekcijai.
SIA "Baltic Devon Mink" novietnē, kurā iepriekš konstatēta ūdeļu saslimšana ar Covid-19, par biodrošības prasību izpildes kontroli jāatbild ir Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) sadarbībā ar Veselības inspekciju, otrdien valdības sēdē uzsvēra ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika sēdē norādīja, ka Veselības inspekcijai šī būtu jauna funkcija, tādējādi argumentējot pret šīs iestādes noteikšanu kā atbildīgo par ūdeļu audzētavas epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanas uzraudzību.
Savukārt zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (NA) pauda, ka šī ir nestandarta situācija, kurā nepieciešams pastiprināt biodrošības noteikumus, kas skar ne tikai dzīvniekus, bet arī cilvēkus.
"No valsts pārvaldes es dzirdu tikai vienu lietu - ne mana druva, ne mana cūka," komentējot veselības ministra Daniels Pavļuta (AP) un zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) diskusiju par biodrošības izpildes kontroles atbildīgo iestādi izteicās Kariņš. Pavļuts par atbildīgo uzraudzības iestādi izvirzīja PVD, savukārt Gerhards - Veselības inspekciju.
"Vai nu mēs vienojamies, vai arī šī nozare prasīs neticami lielas kompensāciju naudas ne par ko! Es neatbalstu, ka mēs šādā veidā izniekojam nodokļu maksātāju naudu," sacīja Kariņš.
Viņš pauda, ka vispareizākais veids biodrošības prasību īstenošanas kontrolei būtu sadarbībā PVD un veselības nozares iestādēm, tādējādi, gadījumos, kad rodas jautājumi par, piemēram, darbinieku apdraudējumu Covid-19 izplatības apstākļos, attiecīgās iestādes būtu spējīgas sniegt nepieciešamās rekomendācijas.
"Beigsim vienreiz šo ņemšanos un atkratīšanos no atbildības," mudināja ministru prezidents.
LETA jau vēstīja, ka jūnijā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredzēja ar Covid-19 izplatību saistīto risku dēļ turpmāk aizliegt Latvijā no citām valstīm ievest ūdeles un neapstrādātas ūdeļu ādas.
Papildus tika noteikts ūdeļu, citu Mustelidae dzimtas dzīvnieku un jenotsuņu īpašniekiem izstrādāt biodrošības pasākumu plānu saskaņā ar PVD izvirzītajām prasībām, kā arī novietnē vai mītnē dzīvniekus ievest saskaņā ar noteiktajām prasībām.
Tāpat dzīvnieku turētājam tika noteikts nodrošināt novietnē strādājošām personām Covid-19 diagnostikai obligātos rutīnas skrīninga testus, kā arī atļaut novietnē strādāt tikai tādam personām, kurām nav konstatēts Covid-19 infekcijas ierosinātājs un nav infekcijas slimības simptomu.
Līdztekus ziņots, ka OVG ceturtdien sēdē neatbalstīja ZM rosinājumu likvidēt "Baltic Devon Mink" novietnēs esošos dzīvniekus.
Lēmums pieņemts, ņemot vērā sēdes dalībnieku diskusiju par Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) riska novērtējumu par Covid-19 infekcijas izplatību un apdraudējumu sabiedrības veselībai ūdeļu novietnē "Baltic Devon mink" un piedāvātajiem risinājumiem.
PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktores vietnieks Edvīns Oļševskis aģentūrai LETA sacīja, ka kopš slimības atklāšanas ūdelēm, PVD ir nodrošinājis pastāvīgu un pastiprinātu dzīvnieku veselības uzraudzību SIA "Baltic Devon Mink" novietnē, tostarp katru nedēļu ņemot paraugus laboratorisko izmeklējumu veikšanai.
Pēc viņa sacītā, decembrī šajā novietnē ūdelēm noņemto paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultāti liecina par situācijas uzlabošanos, jo no 35 izmeklētajām ūdelēm tikai vienai ir atklāts SARS-CoV-2 vīruss.
Tāpat Oļševsiks skaidroja, ka kopš aprīļa, kad Covid-19 infekcija ūdeļu novietnē tika atklāta, ūdelēm nav novērotas ne Covid-19 saslimšanas pazīmes, ne paaugstināti mirstības rādītāji, kas norāda uz to, ka ūdeles šo slimību pārslimo viegli un tā neietekmē ne dzīvnieku veselību, ne produktivitāti.
Kā norādīja "Baltic Devon Mink" pārstāvji, uzņēmuma vadība un akcionāri jautājumā ir iesaistījuši zvērinātu advokātu biroja SIA "Sorainen" advokātus, kuri aktīvi sadarbojas ar iesaistītajām institūcijām, lai gan izprastu institūciju argumentus, gan arī lai šādos apstākļos panāktu uzņēmumam, tā darbiniekiem un biznesa partneriem optimālāko risinājumu, tostarp, lai tiktu pieņemts samērīgs un reāli izpildāms lēmums.
"Kamēr darbs ar iestādēm turpināsies, "Baltic Devon Mink" un "Sorainen" advokāti atturēsies no jebkādiem turpmākiem publiskiem paziņojumiem," uzsvēra organizācijā.
"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Baltic Devon Mink" pieder Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam "Van Ansem Participaties B.V." un kā tā patiesie labuma guvēji norādīti šīs valsts pilsoņi Johaness un Nikolass van Ansemi. Uzņēmums 2020.gadā strādājis ar 1,4 miljonu eiro apgrozījumu un 417 532 eiro zaudējumiem. Miljonos mērāmus zaudējumi uzņēmumam tiek uzrādīti jau kopš 2015.gada.
Pēc PVD tīmekļvietnē pieejamās informācijas, Latvijā 2021.gada 4.janvārī bija reģistrētas deviņas kažokzvēru audzētavas, no kurām piecās novietnēs tika turēti ap 130 000 dzīvnieku.