Dombrovskis, prezentējot Latvijas demogrāfisko portretu šodien... un rīt, stāsta, ka Certus mērķis bija paskatīties uz demogrāfisko prognozi no cita skatu punkta, uzsverot, ka tieši ekonomiskajiem faktoriem ir būtiska nozīme cilvēku migrācijā. Tiek pausts, ka brīnums nenotiks, iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, bet ievērojami mazākā apmērā.
"Vienīgais risinājums reģionu pašvaldību turpmākai izdzīvošanai ir ekonomikas izaugsme un plaisas mazināšana starp ienākumu līmeni Rīgā un reģionos," pārliecināts Dombrovskis. Ja šo starpību izdosies samazināt uz pusi, tad, piemēram, Latgalē 2030. gadā būs par 21 443 cilvēkiem vairāk, kas ir salīdzināms ar vienu pilsētu Rēzeknes izmērā. Lai Rīga nekļūtu par vēl lielāku aglomerāciju un darba spēks neaizplūstu prom, Dombrovskis teic: "Pašiem reģioniem arī jāizdara savi mājasdarbi, reģionu trīs ekonomiskie pamati, ja mēs neskaitām valsti kā darba devēju, ir lauksaimniecība, mežsaimniecība un tūrisms, visticamāk, galvenokārt iekšējais, tas ir tas, kas var radīt darba vietas reģionos. Ne visos novados tas būs iespējams, šeit novadiem būs jāizdara zināms mājasdarbs, tas ir, konsolidēt to publisko infrastruktūru, kuru vērtība ir nodeva.”
Pēc prezentācijas notika ekspertu diskusija Demogrāfija un valsts attīstība. Reģionu nākotne, kurā piedalījās Latvijas pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) izpilddirektore Līga Menģelsone, Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.
Diskusijā Jaunsleinis atzīst: "Es domāju, ka ir vēl daudz citu faktoru, kas arī var atstāt ietekmi uz demogrāfisko attīstību, protams, ne tik grandiozu kā ekonomika. Ekonomiskā izaugsme ir pamata ietekmējošais faktors, gan jaunās tehnoloģijas, gan jaunā domāšana, gan maiņa ar jauno paaudzi, gan daudzas citas lietas, ko, iespējams, es šodien nezinu, bet pēc pieciem gadiem būs pašas par sevi saprotamas."
Endziņš, taujāts par to, kā sasniegt un noturēt 5% IKP, atbild: "Jāsaka, ka atbilde lielā mērā ir tajā, par ko mēs ar premjeru vienojāmies pagājušā gada 9.augustā. Tas stratēģiskais mērķis, mūsuprāt, ir darīt visu, lai mums ir vairāk eksportspējīgu, uzņēmīgu uzņēmumu, kuri spēj maksāt algu virs 1050 eiro pēc nodokļu nomaksas." Labāki produkti, modernizācija, nodokļu politikas stimuli, sadarbība starp zinātni un biznesu, mazāk roku darba - tie ir veidi, kā to panākt, stāsta Endziņš.
Savukārt Menģelsone diskusijā uzsver veselības aprūpes un nodokļu ietekmi uz cilvēku demogrāfisko portretu: "Lielākā problēma ir nevienlīdzība starp nodokļu maksātājiem un nodokļu nemaksātājiem. Šajā situācijā, ja mums valsts budžets ir aptuveni 8 miljardi eiro, tad ar šo valsts budžetu nosegt gan pensijas, gan sociālos pabalstus, kas jau tagad veido kopējos 33%, kas noteikti būs vairāk, ņemot vērā demogrāfiju, tad attiecīgi veselībai mums ir tikai 9,1% no budžeta, tas nozīme, ka ar to nepietiek. Medmāsām ir vajadzīga šī sociālā drošība. Konkrētu indivīdu sociālā drošība jau rītdien, tāpēc es nedomāju, ka mums būtu citi veidi vai citi instrumenti, kā strukturāli sakārtot nodokļu sistēmu, kas veicinās izaugsmi. Kā pateikt Latvijas ģimenēm, ka viņām nebūs jābaidās par to, ja viņu bērns saslims. Nodokļu reforma un veselības aprūpes reforma šobrīd ir tie atslēgas vārdi, lai demogrāfija un cilvēku skaits nomināli uzlabotos."
2016. gadā iedzīvotāju skaits Latvijā bija 1, 97 miljoni, kas ir par 700 000 (jeb par 26%) mazāk, ja salīdzina ar 1990. gada Latvijas tautas skaitīšanas datiem, kad bija 2,67 miljoni iedzīvotāju. Vidēji iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās par 74 cilvēkiem dienā.
Līdzšinējās demogrāfijas prognozēs paredzēja, ka Latvijas iedzīvotāju skaits turpinās strauji sarukt. ANO aplēses liecina, ka 2030. gadā tas būs samazinājies līdz 1,8 miljoniem, bet 2050. gadā – līdz 1,6 miljoniem.
Savukārt Certus demogrāfiskās nākotnes prognoze modelē ārēju un iekšēju emigrāciju pēc pakāpenisku Latvijas ienākumu tuvināšanos turīgāko Eiropas Savienības valstu ekonomiskajiem rādītājiem un paredz, ka straujais iedzīvotāju skaita kritums 2020. gadā apstāsies, iedzīvotāju skaits pakāpeniski izlīdzināsies un 2030. gadā būs nedaudz mazāks par 1,9 miljoniem.