Vēl nedēļas sākumā prokuratūra minēja, ka virsprokurora Modra Adlera pārziņā esošajā kriminālprocesā par kompānijas Ratcliff Limited patiesā labuma guvēju un viņu atbalstītāju iespējamiem noziegumiem aizvien notiek izmeklēšana. Tajā nav apsūdzēto un pat ne aizdomās turamo. Plašākus komentārus prokuratūra nesniedza.
Taču ceturtdien ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers sarunā ar de facto atzina, ka lietu jāslēdz noilguma dēļ. Tajā runa ir par notikumiem 2000.gadu sākumā.
“Šim procesam bija jābūt izbeigtam, jo tur jau sen ir iestājies noilgums. Cik es zinu, sakarā ar prokuroru maiņu un noslodzi tīri tehniski tas vēl nav izdarīts,” sacīja Kalnmeiers.
Kompānija Ratcliff Limited digitālās televīzijas prāvā tiek saistīta ar Šķēli, ko gan viņš pats publiski mēģinājis noliegt. Saskaņā ar lietas materiāliem, Ratcliff Limited piederēja 25% digitālās televīzijas ieviesējā, britu pastkastītes firmā Kempmayer Media Limited. Īpašumtiesību ķēdē Ratcliff Limited atradās zem trasta Yew Tree Trust, ko bija dibinājis Šķēle un kurā patiesā labuma guvējas bija viņa pirmā sieva un meitas.
Šķēle digitālās televīzijas lietā nav apsūdzēts, bet tādu iespēju nākotnē tomēr nevar pilnībā izslēgt.
Jautājumus par Šķēles lomu digitālās televīzijas projektā atkal uzjundīja viņa bijušā advokāta, apsūdzētā Jāņa Lozes liecības tiesā. Loze līdz šim bija klusējis, piesedzoties ar advokāta-klienta noslēpumu, bet novembra sākumā negaidīti atklāja, ka projektā darbojies Šķēles interesēs.
“Tieši un tikai pēc Andra Šķēles kā sava klienta norādījuma es iesaistījos digitālās televīzijas projektā kā advokāts,” tiesā sacīja Loze. Viņš uzsvēra, ka darbojies likumīgi un pēc klienta norādījumiem. “Tas attiecas gan uz līguma projektu saturu, gan iekārtu piegāžu līgumu saturu,” pauda advokāts.
Kā liecinieks Šķēle šonedēļ apliecināja, ka Loze “daļēji” pārstāvējis viņu. Šķēle arī minēja, ka viņa intereses projektā, “ja tā var teikt, mainījās, līguma noslēgšanas brīdī, ja atmiņa mani neviļ, tie bija 25%, jau vēlāk viņi sasniedza 35 vai vairāk procentus.”
Prokurors Monvīds Zelčs pēc sēdes pauda, ka par īpašumtiesībām nevienu nevar apsūdzēt. “Ja būtu pierādīts, ka viņš [Šķēle] ir piedalījies līguma slēgšanā, tad varētu būt runa par viņa apsūdzēšanu. (..) Ja Loze nevar pamatot to, ko viņš pieteica savā lūgumā par Šķēles aicināšanu, nevar to pamatot ar dokumentiem, ar ko vairāk, ne tikai ar plikiem vārdiem, pie tam dažiem, tad tā arī tas viss paliks,” sacīja Zelčs.
Šķēle tiesā minēja, ka līguma slēgšanā starp Kempmayer un valsts uzņēmumu nepiedalījās: “Godātā tiesa, es no digitālās televīzijas komponentēm tobrīd nesapratu neko. Tagad kaut ko pa 14 gadiem es esmu spējis saprast. Mana atbilde ir “nē”.”
Šķēle arī domāja, ka nav nekādu rakstisku dokumentu par viņa norādījumiem Lozem.
Lielākā intriga tagad – kādi pierādījumi ir Lozem. Viņš par to pagaidām izteikties negribēja.
Ja advokāts Loze spēj iesniegt jaunus pierādījumus, piemēram, par Šķēles dalību līguma tapšanā, ko pats pieminējis, tad laika atlicis maz. Pēc prokurora teiktā, noilgums kriminālatbildībai iestātos aptuveni pēc gada.
aga