"Es par šo jautājumu domāju no tā brīža, kad man jūs pirmo reizi pajautājāt [otrdienas, 11.decembra vakarā]. Un pagājušonakt es vēlreiz ļoti nopietni domāju, es piezvanīju maniem kolēģiem vēl no rīta pat, un es teicu, ka es šādu lēmumu esmu pieņēmis," tā savu pēkšņo atkāpšanos no Rīgas vicemēra amata pirmdienas rītā pamatoja partijas Gods kalpot Rīgai vadītājs Andris Ameriks. No politiķa skaidrotā var secināt, ka pie vainas lielā mērā bijuši žurnālistu jautājumi par korupcijas apkarotāju veiktajām kratīšanām viņa kabinetā un dzīvesvietās, kā arī par viņa saiknēm ar Māri Martinsonu, kurš ir viena no centrālajām aizdomās turētajām figūrām Rīgas satiksmes lietā.
Ameriks šonedēļ arī atcerējās, ka pērnvasar vienlaikus ar Martinsonu bijis kādā restorānā Minskā, jo uzņēmējs viņu uzaicinājis uz vakariņām, taču tas neesot nekāds noziegums. Iepriekš Ameriks tikšanās apstākļus atminēties nespēja.
Ameriks pēdējo nedēļu laikā vairākkārt uzsvēris, ka kopīgu biznesu ar Martinsonu viņam nekad neesot bijis. Tomēr ar Martinsonu saistīti darījumi ir bijuši politiķa sievas Gintas Amerikas uzņēmuma ilggadējai darbiniecei Ainai Āriņai. Kopš 2010.gada Ginta Amerika un Āriņa kopā darbojas adījumu ražotāja SIA Ameri valdē. Iepriekš firmas īpašniece bija Amerika, taču nu jau gadu saimniece ir Āriņa.
Pirms trīs gadiem Āriņa nodibināja SIA A. AriNO un caur to jau dažas nedēļas vēlāk kļuva par 10% īpašnieci SIA NM2. Šī uzņēmuma valdes loceklis bija Māris Martinsons, bet viens no līdzīpašniekiem – viņa dēls Mārcis. Caur NM2 Āriņa gandrīz divus gadus bija līdzīpašniece SIA Vaiņodes krasti, kas Latvijas valsts mežiem iznomāja neilgi pirms tam Vaiņodes ielā uzbūvēto biroju ēku.
Uz de facto zvaniem Āriņa neatbildēja, vien īsziņā atrakstīja, ka savos lēmumos par biznesa darījumiem konsultējoties ar profesionāliem biznesa konsultantiem.
Andris Ameriks, vaicāts, vai pazīst Āriņu, kas ilgus gadus strādā kopā ar viņa sievu, norādīja: "Nē, personīgi nav nekādas tādas attiecības bijušas. (..) Ziniet, man sieva nodarbojas ar saviem darbiem - un ada, šuj, vēl kaut ko dara. Es nodarbojos ar saviem darbiem. Es viņas ofisā un viņas biznesos nejaucos." Ja ticēt Amerikam, tad šī iespējamā viņa un Martinsonu ģimenes saikne ir vien kārtējā sagadīšanās, par kuru viņam nekas nebija zināms.
To, ka Martinsonu ir saticis visai bieži, nenoliedz jaunais Rīgas vicemērs, Amerika partijas biedrs Oļegs Burovs. Viņš līdz pagājušajām pašvaldību vēlēšanām vairākus gadus vadīja Rīgas domes Īpašuma departamentu, kas ir regulārs būvdarbu konkursu rīkotājs. "Īpaši tad, kad viņš bija būvkompānijas Velve īpašnieks, es viņam pats personīgi zvanīju un saucu uz būvobjektiem, kad es redzēju, ka tas temps un darbu kvalitāte ir neapmierinoši," tikšanās ar Martinsonu skaidro Burovs. "Par to, kas ir firmas īpašnieks, ko un kā viņš dara, lai interesējas citas institūcijas. Mani interesē, lai, noslēdzot līgumu, viss ir godīgi, nav nodokļu parādi un no būvniecības procesa interesē termiņi un būvniecības kvalitāte."
de facto vairākkārt ir vēstījis par to, ka iespējamās saiknes ar Martinsonu bijušas saskatāmas vairākos Rīgas domes struktūru iecerētos projektos – ne tikai viņa bijušo būvfirmu dalība renovācijas un būvdarbu konkursos. Piemēram, Rīgas siltums un šķeldas katlu māja, Rīgas satiksmes un Rīgas gaismas plāns par viedo autostāvvietu lietotni. Tomēr Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) nesteidz apgalvot, ka auditēt vajadzētu arī visus šos uzņēmumus: "Pārbaudīt visus iepirkumus visā pašvaldības mērogā, manuprāt, tā būtu arī neuzticības izteikšana visām citām valsts iestādēm, kas pārsvarā pārbauda visu, kas saistīts ar iepirkumiem, sākot no IUB [Iepirkumu uzraudzības birojs]."
Ušakovs pats Māri Martinsonu galvenokārt saticis ar sportu saistītos pasākumos vai būvobjektos, kuros strādājušas viņa būvkompānijas. "Protams, kurš gan nepazīst Māri Martinsonu?" komentē Ušakovs. Tomēr vaicāts, vai ar Martinsonu bijušas arī ne tik formālas tikšanās, piemēram, kafejnīcās, ārzemju braucienos vai pirtīs, Rīgas mērs atzīst: "Es varu pateikt, varbūt vienu reizi pa šiem desmit gadiem esmu apēdis ar viņu pusdienas. Varbūt. Tā man liekas. Kolēģi, vēlreiz, jūs varat pārbaudīt visus fotoarhīvus. Es nekautrējos no saviem paziņām, tas ir viens. Un man īpaši nav, ko slēpt, tas ir divi."
par Nilu
Lūk
Jeļēna