Bezcerīgie mēģinājumi
Izmantojot nosūtījumu uz ultrasonogrāfiju vēdera dobumam, zvanu uz Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas reģistratūru. Pēc iespaidīgas gaidīšanas telefona klausule beidzot tiek pacelta, tomēr uzreiz nākas vilties. "Nē, nav iespējams pierakstīties," atbild sieviete reģistratūrā. Jautāta, kāpēc, viņa atklāj, ka ultrasonogrāfijām kvotas nav iedalītas vispār. Jebkura veida ultrasonogrāfiskie izmeklējumi Stradiņa slimnīcā šogad esot maksas pakalpojums. Viņa aicina interesēties citās slimnīcās, jo "katrā esot citādāka situācija". Tomēr viss vēl nav zaudēts, varot zvanīt martā, iespējams, kaut kas būs pamainījies. "Es jums tagad nevaru pateikt, vai tad kvotas būs, bet jūs varat mēģināt," laipni skaidro sieviete un aicina painteresēties Ultrasonogrāfijas centrā. Diemžēl tur tas izrādās maksas pakalpojums.
Arī Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcā (AKUS) pieraksts ar ārsta nosūtījumu nav iespējams. Kaut gan reģistratūrā man pavaicā ģimenes ārsta vārdu, tomēr uzreiz pasaka – ir iespējams tikai maksas pieraksts.
Pakalpojums maksā 28 eiro, un pierakstīties ir iespējams jau uz nākamo nedēļu. Nopūšos, vaicājot, kāpēc nevar ar ārsta nosūtījumu, jo pagājušajā gadā to vēl varēja. "Pagājušajā gadā bija pagājušajā gadā," nosaka sieviete klausules otrā galā. Gada pirmie divi mēneši jau esot aizpildīti, februāra sākumā varēs veikt pierakstu uz martu. "Mēs tagad veicam pierakstus diviem mēnešiem uz priekšu. Ko iedos tālāk, neviens nezina."
Situācija pasliktinās
Kopumā, maldoties pa slimnīcu reģistratūru tālruņiem, gaidot savienojumus, ir pagājušas trīs stundas. Trīs no pacienta viedokļa diezgan bezjēdzīgas stundas.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide Dienai skaidro, ka šogad pieeja valsts apmaksātajiem pakalpojumiem ir samazinājusies. Tas attiecas gan uz izmeklējumiem, gan speciālistu konsultācijām. Turklāt šogad ir samazināts izmeklējumu apjoms, uz ko ģimenes ārsti pacientus drīkst nosūtīt. Daudzos gadījumos nosūtījumu drīkst izsniegt tikai konkrētajā slimībā specializējies ārsts. Tas nozīmē, ka līdz pārbaudei ceļš kļuvis vēl sarežģītāks un laikietilpīgāks.
Arī savā praksē Veide novērojusi, ka, janvāra pirmajās nedēļās nosūtot pacientus uz izmeklējumiem, rindas strauji palielinājušās. "Tas rada bažas, ka pieejamība šogad vēl vairāk pasliktināsies. No ministra [Gunta] Belēviča, kurš jau gadu ir amatā, mēs tikai dzirdam par gaidāmām reformām, bet vienīgais, kas notiek, – pieejamība pakalpojumiem samazinās," izmisumu neslēpj ārste. Viņa bažījas arī, ka ministram nav ne skaidru mērķu, ne rīcības plāna, kā sakārtot veselības sistēmu: "Ir ārkārtīgi liela noslēpumainība. Pacientiem jau šobrīd tiek signalizēts, ka viņiem būs jāmaksā vēl atsevišķs veselības nodoklis, bet neviens pagaidām nerunā, kādā veidā to vajadzēs darīt. Tā nedrīkst! Tā tas demokrātiskā valstī nenotiek! Gan cilvēkiem, gan ārstiem ir jāsaprot, kas notiek."
Būs kā Izraēlā?
To, ka pacientiem kaut kad nākotnē vajadzētu sākt piemaksāt par konkrētiem pakalpojumiem, sarunā ar Dienu neviļus apstiprina pats veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS). Konkrēti gan viņš nepasaka, tomēr izteiktais piemērs liek nojaust, ka par šo tematu ir domāts. Viņš piemin Izraēlu, kur esot obligātā veselības apdrošināšana, proti, darba ņēmējs katru mēnesi maksā noteiktu procentu no savas darba algas. "Ja cilvēks grib izvēlēties ārstu, viņam par to katru mēnesi ir jāpiemaksā papildus," viņš skaidro.
Aicināts paskaidrot Dienas eksperimenta rezultātus, Belēvičs norāda, ka viņam esot grūti komentēt, precīzi nezinot konkrēto situāciju.
Visu Aļonas Zanderes rakstu Pie daktera tikai novembrī lasiet pirmdienas, 18. janvāra laikrakstā Diena!