Vilks ir vislielākais suņu dzimtas savvaļas pārstāvis, kas ārēji atgādina lielu suni, taču, atšķirībā no suņa, vilkam ir augstāks skausta apvidus, īsāks purns un platāka piere, acis izvirzītas vairāk uz sāniem un novietotas ieslīpi. Vilks neceļ asti augstāk par muguras līniju un nesavij to gredzenā. Mūsdienās vilku galvenais apdzīvotais biotops ir meži, jo tur plēsēji jūtas visdrošāk. Purvi nav vilku iecienīts biotops, tomēr tie labprāt izmanto grūti pieejamās saliņas purvā, lai ierīkotu drošus midzeņus un ziemas laikā glābtos no medniekiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vecākais referents Vilnis Bernards norādīja, ka vilks ir viens no vispretrunīgākajiem dzīvniekiem. Tas esot gan pozitīvi atspoguļots heraldikā - dzimtu ģerboņos, gan negatīvi - pārdzīvojot iznīcināšanas periodu Rietumeiropā.
Dabas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Polīna Šķiņķe atzina, ka pret pelēko vilku cilvēkiem ir daudz aizspriedumu. Jau mazi bērni zina, ka tas ir ļauns dzīvnieks ar asiem zobiem un ļaunām acīm. Šķiņķe norādīja ka vajadzētu domāt arī par vilku kā bioloģisko daudzveidību veicinošu un skaistu dzīvnieku.
Bernards skaidroja, ka par gada dzīvnieku obligāti nav jākļūst kādam retam dzīvniekam, taču uzsvēra, ka ir vērts pievērt uzmanību sugai, kura vēl ir sastopama, jo tad arī pati suga var gūt no tā kādu labumu.
LDM direktores vietniece zinātniskajā darbā Guna Bagrade norādīja, ka Gada dzīvnieka izvēlē muzejs pieskaņojies aktuālajiem notikumiem - eiro ieviešanai un Rīgai kā Eiropas kultūras galvaspilsētai, jo pelēkais vilks ir Eiropas mēroga dzīvnieks.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Jānis Ozoliņš norādīja, ka Latvijas sabiedrībā ir jāveido izpratne par vilkiem, tādējādi "samierinot" cilvēkus ar vilku klātbūtni.
Ozoliņš stāstīja, ka vilks Latvijā ir aizsargājams dzīvnieks, tomēr, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, Latvijā un visā Baltijā vilkus ir atļauts medīt. Pētnieks norādīja, ka tas uzliek arī lielāku atbildību rūpēties par to, lai vilku populācija saglabātos, tāpēc tiek izstrādāti sugu aizsardzības plāni. Ozoliņš pauda, ka mērķis ir stabila vai nedaudz pieaugoša vilku populācija.
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis stāstīja, ka vilki nav mednieka ienaidnieki, ar kuriem jācīnās par medījumu. Viņš norādīja, ka mednieki ir ieinteresēti vilku saglabāšanā, tāpēc palīdz pētniecībā, novērojot dzīvniekus un piegādājot pētniecības objektus. Mednieki arī veidojot dzīvniekos bijību pret cilvēkiem, lai vilki cilvēkus uztvertu kā bīstamus un tiem neuzbruktu.
Sestdien, 25.janvārī, LDM arī notiks Ģimenes dienas pasākums, kas būs saistīts ar gada dzīvnieku - pelēko vilku. Pasākumā bērni varēs svērties un mērīties, salīdzinot savus un vilka mērījumus, kā arī veidot sev suvenīrus no filca. Vilkam būs veltīti arī Pavasara svētki, kas notiks marta beigās vai aprīļa sākumā.
Mācību gada noslēgumā - maija pēdējā sestdienā - notiks Ģimenes diena, kas būs saistīta ar bīstamajām norisēm mežā. Visu gadu Dabas muzejā būs apskatāms arī trešdien atklātais, speciāli vilkam veltītais stends.
Jau vēstīts, ka 2013.gada dzīvnieks bija Eiropas purva bruņurupucis.