Kā aģentūru LETA informēja NEPLP Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece, lēmums pamatots ar faktu, ka "Krievu hītu radio" neievēro prasību vismaz 65% no raidlaika nodrošināt latviešu valodā, kā arī tas nav pieejams ne lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, ne arī lielākajā daļā Latvijas teritorijas.
NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants norāda: "Nacionālās apraides statuss ir paredzēts plašsaziņas līdzekļiem, kas primāri raida latviešu valodā un sasniedz lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju lielākajā daļā Latvijas teritorijas. "Krievu hītu radio" neizpilda šīs likumā noteiktās prasības. Tādēļ NEPLP vienbalsīgi nolēma neatbalstīt nacionālā plašsaziņas līdzekļa statusa piešķiršanu "Krievu hītu radio"".
Iepazīstoties ar SIA "Krievu hītu radio" iesniegto dokumentāciju, NEPLP konstatējusi, ka 50% raidlaika nodrošināts latviešu valodā un 50% krievu valodā.
Savukārt valsts AS "Elektroniskie sakari" sniegtie dati par Latvijas iedzīvotāju skaitu, kuri var saņemt minētās radiostacijas sniegto pakalpojumu, uzrāda 50,2% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita. NEPLP norāda, ka 0,2% nav pārliecinošs iedzīvotāju īpatsvars, lai nepārprotami liecinātu, ka atbilstoši likumam "Krievu hītu radio" sniegto pakalpojumu var saņemt lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju.
Turklāt saskaņā ar valsts AS "Elektroniskie sakari" sniegto informāciju "Krievu hītu radio" programmas apraides aptveršanas zona ir tikai 6,1% Latvijas teritorijas, norāda Blomniece.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 2006.gadā valsts AS "Elektronisko sakaru direkcija" izsniedza radioiekārtu uzstādīšanas atļauju SIA "Krievu hītu radio". Bija paredzēts, ka jaunā raidstacija raidīs 92,2 MHz frekvencē un tās aptveršanas zona būs 30 kilometru rādiusā ap Rīgu.
Tolaik tika ziņots, ka "Krievu hītu radio" ir Uģa Poļa projekts, kura ieceres ir veidot informatīvi muzikālu radiostaciju, kuras mērķauditorija būtu Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāji līdz 35 gadu vecumam, kas vēlas saņemt aktuālo informāciju par Krievijas mūzikas tirgu. Puse no radiostacijas teksta programmām bija plānota latviešu, bet otra puse - svešvalodās.