Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Latvijas valsts mežu apgrozījums un peļņa pieaug par 17,5%

Latvijas valsts meži (LVM) šogad deviņos mēnešos strādāja ar 480,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 17,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 17,2% un bija 218,5 miljoni eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

LVM valde uzsver, ka 2023.gada deviņu mēnešu darbības rezultāti ir netipiski - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, bet tos sekmēja augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos.

Uzņēmumā norāda, ka augstās pārdošanas cenas veidojušās 2021.gada decembrī notikušo koksnes produktu izsoļu rezultātā. Pašreiz, vērtējot situāciju Eiropas un pasaules koksnes tirgos, ir vērojama strauja lejupslīde gan koksnes produktu cenās, gan arī to pieprasījumā.

Kompānijas finanšu pārskatā norādīts, ka 96% no kopējiem ieņēmumiem jeb 462,7 miljonus eiro veido ieņēmumi no koksnes produktu, tostarp apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas, pārdošanas. Peļņu ietekmēja augstā koksnes cena šī gada pirmajos sešos mēnešos, kā arī par 6,6% lielāki apaļkoksnes sortimentu realizācijas apjomi.

LVM ieņēmumi no apaļkoksnes pārdošanas 2023.gada deviņos mēnešos veidoja 443,4 miljonus eiro, kas ir par 70,3 miljoni vairāk nekā pērn, sortimenta vidējai cenai pieaugot par 13% jeb 8,99 eiro kubikmetrā. Šogad deviņos mēnešos arī realizēts lielāks apaļkoksnes sortimentu apjoms nekā pērn attiecīgajā periodā.

Tāpat šogad deviņos mēnešos 4,3 miljoni eiro gūti no augošu koku realizācijas, kas ir par 4,7 miljoniem eiro mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. To, galvenokārt, ietekmēja kritums realizēto augošo koku apjomā. Pārskata periodā realizēti 700 000 kubikmetru augošu koku, kas ir par 110 000 mazāk nekā pērn deviņos mēnešos.

Tajā pašā laikā ieņēmumi no šķeldas pārdošanas šogad trīs ceturkšņos bija par 5,6 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, ko ietekmēja par 13,74 eiro megavatstundā augstāka vidējā pārdošanas cena. Kopumā deviņos mēnešos pārdoti 417 200 megavatstundu šķeldas par vidējo cenu 36,05 eiro megavatstundā.

Ieņēmumos no meža koku sēklu un stādu pārdošanas gūti 6,4 miljoni eiro, kas ir par 4% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Šogad deviņos mēnešos realizēts par 7,7 miljoniem jeb 14% mazāks stādu daudzums nekā pērn šajā periodā - pārdoti 47,2 miljoni meža koku stādu, no tiem 20,3 miljoni stādu pārdoti ārējiem pircējiem, tostarp 6,6 miljonu stādu eksportēti.

Publiskotajā informācijā norādīts, ka 1,8 miljoni eiro gūti ieņēmumos no minerālo materiālu un to maisījumu tirdzniecības ārējiem klientiem, kas ir par 1,1 miljonu eiro mazāk nekā 2022.gada deviņu mēnešu periodā. Kopumā realizēti 603 000 kubikmetri minerālo materiālu un to maisījumu. LVM ražošanas iekārtās šogad deviņos mēnešos iegūti un pārstrādāti 138 000 kubikmetru minerālo materiālu maisījuma.

Tāpat 900 000 eiro saņemti no rekreācijas un medību ārējiem pakalpojumiem.

Vienlaikus ieņēmumi no biznesa sistēmu risinājumu ārējām izstrādēm un pakalpojumiem šogad deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022.gadā, palielinājās par 3% un bija 400 000 eiro.

Deviņos mēnešos šogad mežs atjaunots un ieaudzēts 13 200 hektāru platībā, tostarp mežs atjaunots 12 900 hektāru platībā, bet ieaudzēts - 400 hektāru platībā. Mežs mašinizēti iestādīts 700 hektāru platībā, savukārt mašinizēti iesēts 600 hektāru platībā.

LVM norāda, ka 2023.gada deviņos mēnešos investēti 41,3 miljoni eiro, tostarp 65% jeb 27 miljoni eiro ieguldīti meža infrastruktūrā - meža ceļu un tiltu būvniecībā, meža meliorācijas sistēmu atjaunošanā un koka vairogu brauktuvju izveidē. Meža ceļos ieguldīti 22,7 miljoni eiro un ekspluatācijā nodoti 86 kilometri meža ceļu. Savukārt meža meliorācijas sistēmās investēti 4,2 miljoni eiro.

Vienlaikus 300 000 eiro ieguldīti apsaimniekojamo meža platību palielināšanā, bet atpūtas un vides izziņas infrastruktūrā investēti 400 000 eiro. Produktu attīstība un pamatlīdzekļu atjaunošanā investēti 13,6 miljoni eiro.

LVM vadība norāda, ka uzņēmuma darbību trešajā ceturksnī būtiski ietekmēja laikapstākļi. Augusta sākumā vētra radīja koksnes postījumus, tostarp lielākie no tiem bija Zemgales un Austrumvidzemes reģionos, tādēļ papildus egļu mizgraužu bojājumu seku novēršanai nācās saskarties arī ar vējgāžu postījumu seku likvidēšanu, pārplānot cirsmas un mainīt plānoto darbību.

Vienlaikus uzņēmumā atzīmē, ka saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, bet kokmateriālu apjomu realizāciju vēlamajā apjomā ierobežoja tirgus lejupslīde un pieprasījuma kritums.

LVM prognozē, ka jau šobrīd visa Latvijas meža nozare, kas ir valsts lielākā eksportējošā nozare, nodrošinot piekto daļu no visu preču eksporta vērtības, un IR nozīmīgs darba devējs Latvijas lauku reģionos, saskaras ar kritiskiem izaicinājumiem.

Vienlaikus uzņēmumā uzsver, ka LVM kā publiskai kapitālsabiedrībai nav iespēju veikt jebkādas izmaiņas iepriekš noslēgtajos ilgāka termiņa līgumos - ne apjomos, ne klientiem nosolītajā cenā, ne termiņos.

Jau ziņots, ka LVM apgrozījums pērn bija 566,612 miljoni eiro, kas ir par 39,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas tīrā peļņa pieauga 2,2 reizes un bija 242,193 miljoni eiro. LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija. LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes un ir otrs lielākais no valstij piederošajiem uzņēmumiem pēc apgrozījuma.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas