Intervijas fragments:
Aptuveni divas nedēļas bija saspīlējums,
bet mums izdevās situāciju normalizēt. Uz šo dienu Laimai
nav kavētu maksājumu. Pārtikas grupa nav pārāk apgrūtināta ar
kredītiem, jo pamatā esam attīstījušies uz savu investīciju pamata.
Pateicoties tam, kredītiestādes bija pretimnākošas un mums nebija
grūtību saņemt īstermiņa kredītus naudas plūsmas normalizēšanai.
Ikdienas līmenī uzņēmuma darbība pilnīgi nekādi nav traucēta - mēs
ražojam, nodrošinām visus pasūtījumus, maksājam algas, maksājam
valstij nodokļus.
Pārtikas grupas darbinieku vārdā ir nosūtīts iesniegums valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumu. Kāda ir reakcija?
Amatpersonu reakcija ir pārāk gausa. Ņemot vērā uzņēmumu ieguldījumu un nozīmi valsts kopējā tautsaimniecības attīstībā, reakcijai vajadzēja būt daudz operatīvākai. Atbildes reakcijai ir jābūt - valstij un tieslietu sistēmai ir jāreaģē. Mūsu darbiniekiem ir jāsaņem atbildes. Nesekojot nekādai reakcijai, būtiski var pieaugt emigrantu plūsma. Esam viens no lielākajiem darba devējiem valstī, pārtikas grupas uzņēmumos strādā vairāk nekā 1000 darbinieku. Nezinu, kurš reaģēs, - kuram būs sirdsapziņa, kuram sāpēs sirds par valsti, par Laimu. Mūsu grupā ir daudz uzņēmumu, bet kodolu veido Laima, Staburadze un Gutta - tie ir galveno vērtību radītāji. Tas tomēr nav nekāds maziņš kantorītis. Kad bērnam sāp, viņš parasti vēršas pie mammas. Laimas mamma aizsargātāja varētu būt Latvija. Ar šo mēs saucam: "Mīļā Latvija, palīdzi mums!"
Teikšu godīgi - situāciju tieslietu instancēs varētu salīdzināt ar āzi, kas ielikts par dārznieku. Ik pa laikam kādu ievērojamu ārvalstu organizāciju vai institūciju pārstāvji brīdina Latviju, sakot: "Dārgie draugi, jums ar tieslietu sistēmu kaut kas nav kārtībā." No amatpersonu puses ir tīri tāda atrakstīšanās, šis jautājums ir aktuāls jau vairāk nekā mēnesi, bet joprojām neesmu redzējis konstruktīvu rīcību no valsts puses. Cerību vieš vēlēšanu tuvums.
Esat rosinājuši pilnveidot arī likumu normas.
Mēģinot risināt situāciju, atskārtām, ka likumi un regulējošās normas pieļauj pilnīgi absurdas situācijas. Pret vairākiem mūsu grupas uzņēmumiem ir celta prasība tiesā, bet nevienam no tiem nav pilnīgi nekādu ne juridisku, līgumisku, ne kādu citu saistību ar prasības cēlāju. Tas ir absurds. Turklāt mums ir liegta iespēja liecināt šajā lietā pirms pret mums vērsto darbību izvēršanas. Un šāda situācija ir juridiski korekta - likums to pieļauj. Vēlamies amatpersonām parādīt, ka ne vienmēr tas, kas ir likumīgs, ir arī taisnīgs! Cilvēkiem, kas šo sistēmu pārzina, darbības scenārijs gadu gaitā ir atstrādāts. Esmu pārliecināts, ka jau bija "uzzīmēts" maksātnespējas administrators, kurš jau berzēja rokas - viens, divi, trīs, un pēc nedēļas uzņēmums ir tukšs. Varētu uzrakstīt skaistu grāmatu par šādu taktiku - tā ir juridiski korekta, bet tas nenozīmē, ka tā ir tikumīga, ētiska un taisnīga. Bet juridiski pareizi tādā haosā, kāda pie mums ir likumdošana, tas gan ir. Laimai tomēr ir vairāk nekā 140 gadu pieredze darboties dažādos sarežģītos politiski ekonomiskajos apstākļos. Es teiktu, ka šajā situācijā attiecīgie shēmotāji netrāpīja uz īstajiem. Ar mums nebūs tik viegli - tad viņiem bedre jāizrok Laimas vietā! Mēs bijām, esam un būsim.
Ko paredz jūsu iesniegtie priekšlikumi?
Lai tiesa, pieņemot prasītāja pieteikumu, momentāni aicina atbildētāju, kurš iesniedz savu situācijas redzējumu. Lai būtu iespēja aizstāvēties. Šodien tādas nav. Mēs esam tāds signālkarodziņš. Esam uzrakstījuši vēstules Saeimai un attiecīgajām institūcijām, precīzi norādot, kurā pantā kas ir jālabo. Mēs gan neesam ne juristi, ne advokāti - mēs ražojam šokolādi, bet, lai šādas situācijas nevarētu atkārtoties nākotnē, ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā. Mūsu lieta gan virzīsies atbilstoši pašlaik spēkā esošajai likumdošanai, un «kapāsimies» nez cik gadu. Pašlaik ir tāda fantastiska situācija - uzņēmumam pašam pat nezinot, tā konti tiek nobloķēti vienā dienā, taču, lai tos atbloķētu - pat ne pierādītu, kuram ir taisnība -, ir jārēķinās ar gadiem dažādās instancēs. Tā vietā, lai tiesa šādos gadījumos lemtu ātri un uzņēmums nevarētu tikt būtībā iztīrīts. Pie mums, tāpat kā citviet pasaulē, likumus raksta, balstoties uz precedentu. Mēs varētu būt labs precedents, lai šis likums tiktu mainīts. Mūsu mērķis numur viens ir atgūt naudu, lai atdotu to bankai. Otrais - norādīt uz problēmu, cerot, ka visā tajā krāšņajā rožu dārzā, kas ir mūsu vara visās savās daudzajās izpausmēs, atradīsies kaut viens cilvēks ar sirdsapziņu un līdzīgu sāpi, kurš būs gatavs mums palīdzēt un vilkt šo lietu uz priekšu. Shēmotājiem svarīgākais, lai netiktu mainīta likumdošana. Pēc tam kad esam sākuši skaļi par to runāt, mums zvana cilvēki un stāsta par citiem līdzīgiem gadījumiem, kas vienkārši nav afišēti.
Kāds ir naudas apjoms, kas grupas uzņēmumiem ir jāatgūst?
NP Foods pārtikas grupai pašlaik kopā ir iesaldēti 1,7 miljoni eiro.
Un kādi ir nodarītie zaudējumi?
Pēc Latvijas tiesu prakses izmaksas ir mikroskopiskas. Katru
dienu tie ir aptuveni 140 eiro, ko veido kredītmaksājuma procenti
un citi maksājumi. Tie ir tiešie izdevumi, bet ir arī vēl netiešie
izdevumi, kā arī iespējamie zaudējumi. Uzņēmums, kuram legāli šādā
veidā tiek traucēta naudas plūsma un ir risks, ka var tikt
pasludināta maksātnespēja un bizness apstāties, zaudē visu peļņu
vairāku nākamo gadu garumā, kas mūsu gadījumā ir daudzi, daudzi
miljoni eiro. Situācija ir neizdevīga arī valstij, jo tiek zaudētas
būtiskas regulāras nodokļu iemaksas, turklāt uzņēmuma
maksātnespējas gadījumā valsts izdevumu sadaļu palielinātu dažādi
pabalsti un maksājumi, kas jāveic bijušajiem darbiniekiem. Mēs,
paldies Dievam, strādājam, mums nav zaudējumu no dīkstāves,
tādējādi mūsu zaudējumi ir paņemtais kredīts, kam jāpieskaita vēl
algas juristiem un advokātiem.