LVC pārstāvji atzīmē, ka "Reck" ierīkos elektroinstalāciju, izbūvēs reģistrācijas iekārtu balstus, izvietos ceļa aizsargbarjeras un informatīvās ceļazīmes par transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma mērīšanas tehnisko līdzekļu darbību. Darbus paredzēts pabeigt 2025.gada janvārī un būvuzraudzību projektā nodrošina SIA "IngWay".
Rīgas apvedceļa Baltezers-Saulkalne (A4) 5,56 kilometru posmā no krustojuma ar autoceļu Ulbroka-Ogre (P5) līdz pārvadam pār Daugavpils šoseju (A6) jau sākta infrastruktūras izb'uve, kas nepieciešama jaunu vidējā ātruma kontroles posmu ierīkošanai. Patlaban darbi notiek Rīgas apvedceļa 0,08 kilometru posmā pie krustojuma ar autoceļu Ulbroka-Ogre un pie pārvada pār Daugavpils šoseju 0,08 kilometru posmā, kur īslaicīgi noteiks braukšanas ātruma ierobežojumus līdz 50 kilometriem stundā un 70 kilometriem stundā.
"Reck" aprīkos arī Tallinas šosejas (A1) 6,65 kilometru posmu no Vitrupes līdz Svētciemam, Vidzemes šosejas (A2) 4,9 kilometru posmu no Krasta ielas Ieriķos līdz autoceļa Valmiera-Cēsis-Drabeši (P20) pagriezienam uz Cēsīm, kā arī Rīgas apvedceļa Baltezers-Saulkalne 5,48 kilometru posmu no krustojuma ar autoceļu Ulbroka-Ogre līdz pārvadam pār Daugavpils šoseju.
Tāpat uzņēmums aprīkos arī Rīgas apvedceļa Salaspils-Babīte (A5) sešu kilometru posmu aiz Misas kanāla līdz degvielas uzpildes stacijai "Virši", Daugavpils šosejas (A6) 11 kilometru posmu no Dzelmēm līdz Uplejām, kā arī Liepājas šosejas (A9) 13,2 kilometru posmu no Liepājas šosejas desmitā kilometra līdz Tīreļiem, 17,6 kilometru posmu no Apšupes līdz Tiltiņiem un 13,69 kilometru posmu no Blīdenes līdz Brocēniem.
LVC pārstāvji min, ka par darbiem vēl deviņos posmos līdz 9.oktobrim izsludināta iepirkuma procedūra. Iepirkums izsludināts Vidzemes šosejas (A2) 30,9 kilometru posmam no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim, Valmieras šosejas (A3) 15,45 kilometru posmam no Stalbes līdz Rubenei, Rīgas apvedceļa Baltezers-Saulkalne 4,25 kilometru posmam no krustojuma ar autoceļu Rīga-Ērgļi (P4) līdz tiltam pār Mazo Juglu, kā arī Rēzeknes šosejas (A12) astoņu kilometru posmam no Varakļāniem līdz Kristceļiem un 1,75 kilometru posmam no Greiškāniem līdz Rēzeknes šosejas 108 kilometram.
Tāpat iepirkums par vidējā ātruma kontroles posmu ierīkošanu izsludināts autoceļa Tīnūži-Koknese (P80) 1,4 kilometru posmam no Tīnūžiem līdz Ziediņiem un 49,3 kilometru posmam no divlīmeņu krustojuma ar autoceļu Augšlīgatne-Skrīveri (P32) līdz rotācijas aplim pie Kokneses, kā arī autoceļa Sloka-Talsi (P128) 5,88 kilometru posmam no Ragaciema līdz Klapkalnciemam un Ventspils šosejas (A10) 4,7 kilometru posmam starp rotācijas apļiem pie Tukuma.
LVC pārstāvji norāda, ka elektrības pieslēgumu un iekārtu projektēšana jaunajiem 17 posmiem pabeigta šogad pavasarī un darbus veica SIA "EnerGrid" par līgumcenu 129 734 eiro ar PVN. Savukārt iepirkumu par iekārtu un programmatūras piegādi un uzstādīšanu visos 17 posmos plānots izsludināt šā gada oktobrī.
Darbus finansē no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem, ko piešķir Ceļa satiksmes drošības padome.
Patlaban LVC tīklā darbojas 16 vidējā ātruma kontroles posmi, kas izvēlēti, ņemot vērā ceļa satiksmes negadījumu (CSNg) statistiku par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējo satiksmes intensitāti, kravas transporta īpatsvaru un satiksmes organizāciju.
Vidējā ātruma kontroli Latvijā ievieš, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago CSNg veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres un pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Pieredze ar Latvijā jau esošajiem vidējā ātruma kontroles posmiem liecina, ka CSNg skaits tajos samazinās.
Jau ziņots, ka vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.
Tāpat vidējā ātruma kontroles posmos notiek ne tikai ātruma kontrole, bet arī transporta reģistrācijas, tehniskās apskates, vinješu un transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) iegādes kontrole.
LVC pieder valstij un pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. LVC pārvalda vairāk nekā 20 000 kilometru valsts autoceļu.
"Reck" 2023.gadā strādāja ar 23,702 miljonu eiro apgrozījumu un 236 918 eiro peļņu.
Kompānija "Reck" reģistrēta 2000.gadā, un tās pamatkapitāls ir 7100 eiro. Uzņēmums pieder SIA "Tropos L" (40%), kuras vienīgā īpašniece ir Elizabete Kola, AS "A.C.B." (35%), kuras īpašnieki ir SIA "D64" (49,5), SIA "ACB Holdings" (49%) un SIA "Seidi" (1,5%), kā arī SIA "GK2v In" (25%), kuras vienīgais īpašnieks ir Viesturs Kaģis. Kompānijas valdes priekšsēdētājs ir AS "Latvenergo" kādreizējais valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.