Viņš informēja, ka 2016.gada sākumā VNĪ īpašumu portfelī bija 203 vidi degradējošās būvēs, 2016.gada laika un 2017.gada sākumā VNĪ atbrīvojās no 67 šādām būvēm, bet tajā pašā laikā šajā periodā portfelī nāca klāt 24 vidi degradējošas būves.
"Mums ir mērķis katru gadu tikt vaļā no 20 graustiem, šobrīd, pateicoties atsavināšanai, nojaukšanai un objektu attīstībai, tiekam vaļā no lielāka skaita. Tā kā aizvien VNĪ portfelī nāk klāt jauni grausti, tad turpināsim aktīvi strādāt, lai pēc diviem gadiem maksāšanas apmērs nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN) būtu pēc iespējas mazāks," skaidroja Blodons.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Saeima 6.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas paredzēs pienākumu no 2020.gada arī valstij un pašvaldībām maksāt NĪN par tām piederošiem graustiem.
Attiecīgu priekšlikumu bija iesniedzis Latvijas Reģionu apvienības priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars, kurš norādīja, ka nav taisnīgi, ka iedzīvotājiem ir noteikts maksāt NĪN par vidi degradējošu objektu, bet valstij šāda pienākuma nav.
Iepriekš debašu laikā komisijā tika nolemts grozījumos nenorādīt konkrētu īpašnieku, līdz ar to izmaiņas attieksies gan uz valstij, gan uz pašvaldībām piederošu īpašumu.
Likumā tiks noteikts, ka nekustamais īpašums tiek aplikts ar nekustamā īpašuma nodokli, ja tas ir vidi degradējošs, sagruvis vai cilvēku drošību apdraudošs.
Šis nosacījums attieksies uz valsts, pašvaldību, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrību un kapitālsabiedrību, kuras sniedz regulējamos sabiedriskos pakalpojumus, īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošām sporta inženierbūvēm, valsts aizsargājamiem nekustamajiem kultūras pieminekļiem un nacionālajām sporta bāzēm, kas būs atzītas par degradējošiem objektiem.
Tāpat izmaiņas attieksies uz attiecīgā stāvoklī esošu valstij un pašvaldībām piekritīgo nekustamo īpašumu, kas nebūs nodots lietošanā vai iznomāts, ēkām, kuras izmanto no valsts budžeta finansētās iestādes vai kuras izmanto izglītības, veselības un sociālās aprūpes vajadzībām, biedrībām un nodibinājumiem piederošām ēkām un inženierbūvēm.
Grozījumi skars arī ēkas, kuras pastāvīgi izmanto akreditēti muzeji, akreditētas bibliotēkas, Latvijas Nacionālā opera, Rīgas cirks un teātri, kā arī ēkas, kuras pastāvīgi izmanto koncertorganizācijas, kas veic valsts deleģētas funkcijas kultūras jomā, vai Kultūras ministrijā reģistrētas profesionālas radošās organizācijas mākslas galeriju vajadzībām. Izmaiņas attieksies arī uz ēkām, kuras ierakstītas zemesgrāmatā uz Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vārda un tiek izmantotas saskaņā ar likumu.
Grozījumi uz augstāk minētajām ēkām attieksies, ja tās būs vidi degradējošas, sagruvušas vai apdraudēs cilvēku drošību.