Pietiek pašķirstīt vecas avīzes, lai pārliecinātos, ka paļauties tikai uz atmiņu nevar. Nē, Diena, tāpat kā vairums mediju, jau laikus apzinājās, ka pasaulē, kurā cilvēki vairs nepavada visu mūžu vienā sētā, viņiem var nebūt pa rokai kāda vectētiņa vai vecmāmiņas, kuri dod padomus visām dzīves situācijām, tāpēc tautas audzinātāja, proti, ieteicēja un brīdinātāja misija jāuzņemas medijiem. Dienā varēja atrast padomus ne tikai par to, kas jādara, kad vēlēšanu kabīnē paliec aci pret aci ar savu sirdsapziņu, bet arī ieteikumus visām pārējām dzīves situācijām, papardes zieda meklēšanu un izmantošanu ieskaitot. Tuvojoties Jāņiem, padomu ievirze kļuva arvien tuvāka dabai, apzinoties, ka daudzi pilsētnieki varbūt tikai šajās pāris dienās nonāks puķu pļavā vai ieies īstā lauku pirtī.
Jā, pirts tradīcijai tika veltīta vesela lapa pirms 20 gadiem, 1998. gada 1. jūnija Dienā. Aivas Kalves un Teklas Šaiteres sagatavotajam rakstam Visdemokrātiskākā vieta – pirts, kā redzams no raksta un attēliem, bija gan politiski pareizs uzstādījums, gan derīgi padomi, gan personisks piemērs.
"Senās Romas pirtīs ne tikai mazgājās, bet arī rādīja izrādes un valstsvīri pieņēma svarīgus lēmumus,» vēstīja raksts, un šo apgalvojumu operatīvi papildināja Andra Šķēles pirtsatmiņas: "Pirts Andrim Šķēlem ir viena no dzīves baudām. Ja pirts nenotiek (tas gadoties tikai četras, piecas reizes gadā), viņš jūtas ļoti slikti. Turklāt Andris Šķēle atzīst, ka pirts ir visdemokrātiskākā vieta, kur rit brīvas sarunas, nav lielāku vai mazāku priekšnieku – visi plikiņi, visi vienādi. Kas pirtī ir galvenais? Protams, slotas. Ja nepaslinkojot, Šķēle tās sienot pats (viņš rāda perfekti sasietu bērza pirtsslotu, visi zariņi vienāda diametra un garuma, slota jau izkaltusi, bet, to pakratot, nenobirst neviena lapiņa. Bez bērza slotām tiekot sietas arī ozola un kļavu slotas. Kadiķu slotas gan sienot tieši pirts dienā, lai nenobirst skujiņas. Starp citu, ar tām peroties tikai vīrieši, jo pēc kadiķu pēriena āda izskatās kā masaliņu slimniekam. Andris Šķēle uzsver – ja no pirts apmeklējuma gribot gūt patiesu gandarījumu, latviešiem būtu jāpiebremzē savs ēdelīgums – ar pilnu vēderu grūti pērties."
Diena atgādināja arī to, kurš nedrīkst iet pirtī: ar žultsakmeņu vai nierakmeņu slimību, tireotoksikozi, paaugstinātu vairogdziedzera darbību, tromboflebītu, pēctromboflebīta un klimaksa laikā. Arī cilvēkiem ar neirozēm, psihozēm, epilepsiju, akūtām infekciju slimībām, aktīvu tuberkulozi ar baciļu nēsāšanu, ar parazitārām slimībām, ar ļoti augstu asinsspiedienu un sirds mazspēju, smagām iekšējo orgānu slimībām, asiņošanu, audzējiem un dažām ādas slimībām nav ieteicams apmeklēt pirti. Lai gan somiem ir teiciens, ka pirtī var iet visi, kas spēj līdz tai aiziet, tomēr katram arī pašam ir jāapsver, vai pirtī viņš jutīsies labi. Sliktā ziņa – lai cik pirts karsta, taukus tā nekausē.
Lai lasītājs nedomātu, ka Diena tikai dod padomus, pati tos nepārbaudījusi, šoreiz padomu raksts tika stiprināts ar pašas galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes un viņas draudzenes, televīzijas žurnālistes Ilzes Strengas pieredzi Pastiņu pirtī Klapkalnciemā. Sarmīte atklāja, ka uz Klapkalnciemu viņa pie Strengām dodas katru sestdienu un vienmēr tiek iets pirtī, kur pirtīgājējus per Pastiņu pirtnieks Arnis. "Esmu gatava atteikties no visa, lai tikai uz turieni tiktu," teica Ēlerte. Tomēr izrādījās, ka no komandējuma uz Japānu viņa nebija spējusi atteikties – kad Dienas fotogrāfi Raitis Puriņš un Ilmārs Znotiņš ieradās Pastiņu pirtī bildēt procesu, viņi uz lāvas fiksēja tikai Ilzi.
jeptv...
bargais
Korupcijas tēvs