Rīgas astoņsimtgadē – bīskapa Alberta pēcteči un Iveta Grigule
Rīgas astoņsimtgadē – bīskapa Alberta pēcteči un Iveta Grigule.
Vēsture Dienā
Vēsture Dienā: Mīlēs vai kodīs?
Par to, vai cilvēkmīlestība šajā gadsimtā būtu vairojusies, vēl zinātnieki strīdas, jo vecā labā cilvēku šķirošana nekur nav pazudusi, tikai tagad labās strādnieku šķiras un slikto kapitālistu vietā nākušas citas grupas. Pareizāk sakot, sliktie kapitālisti nav izzuduši, tikai apkarojamo loks sašaurinājies līdz baltajiem heteroseksuālajiem vīriešu dzimtes kapitālistiem, toties izzudušā proletariāta vietā gan nācies meklēt citus pazemotos un apvainotos. Meklējumi izrādījušies sekmīgi, un drīz vairs alfabēta burtu nepietiks visu apzīmēšanai, ja vien revolūcija neuzvarēs ātrāk un uzvarētāji nesāks karot savā starpā.
Vēsture Dienā: Krievijas iekārta
Dzīvais klasiķis; sen ir tajā dzīves posmā, kad vārds strādā viņa labā; un Amerikas Oskars filmai Saules nogurdinātie arīdzan – tā Krievijas aktieri un režisoru Ņikitu Mihalkovu 1996. gada 3. maija Dienā pieteica viņa intervētāji Dita Rietuma un Normunds Naumanis. Intervija notika Rīgā, kur Mihalkovs bija ieradies cita starpā arī noskatīties Sergeja Gazārova filmu Revidents, kurā pats tēloja gorodņičiju. Līdzās citiem talantiem Mihalkovu dzimtai ir arī talants vienmēr būt labās attiecībās ar varu. 1996. gadā, kad notika intervija, Mihalkovs bija Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina atbalstītājs, bet kopš Putina nākšanas pie varas kļuvis par dedzīgu putinistu.
Vēsture Dienā: Pirmā neatkarīgā TV
Pirmās neatkarīgās televīzijas Latvijā – NTV-5 – dzimšanu fiksējusi 1992. gada 30. aprīļa SestDiena.
Vēsture Dienā: Dzimummaiņas operāciju pionieris ķirurgs Viktors Kalnbērzs
Pusgadsimts pagājis, kopš slavenais ķirurgs Viktors Kalnbērzs (1928) veica tam laikam unikālu dzimuma maiņas operāciju, pārveidojot sievieti par vīrieti, pirmo šāda veida operāciju Padomju Savienībā.
Vēsture Dienā: Bez aizsietām acīm
''Vienmēr esmu domājis par nāvi,'' 1991. gada 20. aprīļa SestDienas salonā intervētājam, Dienas korespondentam Ingum Jostam, atklāja kinorežisors Juris Podnieks. Tobrīd, pirms 30 gadiem, nāves gaisā bija daudz – gan atmiņas par nesenajiem janvāra barikāžu upuriem, kuru skaitā bija Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne no Podnieka grupas, gan 1991. gada 15. aprīļa novakarē Jūrmalā laupīšanas nolūkā zvērīgi noslepkavotā mākslinieka Galeviusa ģimene – Pēteris un Māra Galeviusi, viņu desmitgadīgais dēls Jānis un sievasmāte Māra Leja.
Vēsture Dienā: Nacionālā katastrofa
"Kautri jāatkārto, ka plūdi Latvijā ir dabiska parādība," – liela plūdiem veltīta raksta Labi, ka mums pavasaros ir Gaiziņš nobeigumā 1996. gada 30. marta SestDienā atgādināja raksta autori Māra Grīnberga un Egīls Zirnis.
Vēsture Dienā: Lāsteku karš
Kādu karu mēs vedām, kad vēl nebija sācies karš ar Ķīnas vīrusu? Lāsteku karu! Turklāt šajā karā Latvijai nepalīdzēja ne NATO, ne Eiropas Savienība, jo šajās organizācijās mēs vēl nebijām iestājušies un, otrkārt, reti kuru valsti lāstekas apdraudēja tik stipri kā Latviju.
Vēsture Dienā: Pauls un ideāls
Maestro arī 1991. gadā diletantisms nebija saprotams.