"Man personīgi nav skaidrs, kāpēc pašvaldības, kas vienīgās var noteikt maznodrošinātā statusu, un kas izmaksā pabalstus, atsakās mainīt savus saistošos noteikumus. Jā, tie ir 109, bet katrā pašvaldībā tie ir vieni [noteikumi], un tie attiecas uz cilvēku. Skaidrs, ka daudziem iedzīvotājiem katrs lats ir svarīgs," sacīja Āboltiņa.
Viņa atzina, ka kļūdaina ir situācija, ka līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu tirgū faktiski turpās darboties vienīgi Latvenergo ar paaugstinātiem tarifiem un iedzīvotājiem nebūs dotas iespējas izvēlēties no vairākiem pakalpojuma sniedzējiem. 1.aprīlis kā datums elektroenerģijas tirgus atvēršanai izvēlēts, jo piesaistīts apkures sezonas beigām, taču nav akmenī cirsts un to iespējams pārcelt.
"Saeima to var izdarīt kaut uz pāris mēnešiem," teica Āboltiņa.
Jau vēstīts, ka otrdien asās diskusijās Ministru kabinets tā arī nespēja vienoties par veidu, kā maznodrošinātajiem kompensēt gaidāmo elektroenerģijas cenas kāpumu. Mēģinot panākt kompromisu, balsi pret Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāri Ievu Jaunzemi nācās pacelt pat citkārt tik nosvērtajai Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (Vienotība).
Straujumu saniknoja Jaunzemes spītīgā atteikšanās uzticēt LM starpnieka lomu pabalstu administrēšanā, uz ko uzstāja premjerministre. Kad valsts sekretāri aizstāvēt metās labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība), Straujuma uzsvēra, ka viņas aizrādījumi nav jāuztver personīgi.
Diena.lv jau ziņoja, ka arī pagājušajā nedēļā valdība nespēja rasts risinājumu šim jautājumam, jo LPS iestājas pret iespēju, ka elektroenerģijas tarifu kāpumu trūcīgajiem kompensēs ar līdzfinansējuma palīdzību dzīvokļa pabalstiem.
Kā ziņots, Saeima ir pieņēmusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu no 2014.gada 1.aprīļa. Pēc tirgus liberalizācijas elektroenerģijas cena varētu pieaugt par 7%, un līdz ar to pieaugs arī apkures izmaksas.