Agresivitātes indeksa noteikšanas metodoloģija paredz agresīvu un aizskarošu atslēgas vārdu atlasi un to lietošanas biežuma noteikšanu internetā. Izstrādātā metodoloģija ļauj sekot līdzi sabiedrības reakcijai uz aktuāliem notikumiem virtuālajā vidē, atklājot, kuri notikumi un tēmas kuros portālos tiek visasāk komentēti.
"RSU komunikācijas eksperti no vairāk nekā 50 000 komentāros izmantotajiem vārdiem atlasīja 900 latviešu valodas vārdus, kas izsaka emocionālo agresiju un neiecietību. Attiecīgie vārdi tika sadalīti trīs kategorijās - agresīvi, vidēji agresīvi un ļoti agresīvi vārdi. Katra no šo vārdu grupām tika integrēta noteiktā aprēķina formulā, kuru lieto LU Matemātikas un informātikas insitūtā izstrādāta IT programma, kas automātiski atlasa un izmēra attiecīgo vārdu lietošanas intensitāti interneta portālu komentāros," skaidro RSU Komunikācijas fakultātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne,
Pirmie mērījumi veikti laika posmā no šā gada 28. maija līdz 30. oktobrim. Emocionālā agresija lielākoties fiksēta par ziņām par politiskajiem notikumiem vai ar politiku saistītiem cilvēkiem Latvijā un ārvalstīs. Ļoti agresīvi komentāros tiek komentēti arī zaudējumi sporta sacensībās. Kā liecināja mērījums, vislielākā intensitāte agresīvu komentāru rakstīšanā ir tieši brīvdienās, it sevišķi, svētdienu vakaros, kad izskanējuši iknedēļas analītiskie ziņu raidījumi, skaidro A.Rožukalne.
"Apkopojot desmit visbiežāk lietotos agresīvos vārdus, kolektīvajā apziņā var konstatēt daudz mītiskas un arhaiskas formas, un sabiedrības vēlmi pēc linča tiesām," skaidro RSU asociētā profesore Ilva Skulte. Vispopulārākais agresīvais vārds interneta komentāros ir "kārt", kas minētajā laika periodā ticis lietots 555 435 reizes. Tālāk seko vārds "uts" - 310 806 reizes, "šaut" - 296 917 reizes, "auns" - 269 912 reizes, "āzis" - 216 267 reizes, "sist" - 168 360 reizes, "ciest" - 151 686 reizes, "karš" - 131 191 reizes, "līķis" - 112 213 reizes un "āksts" - 106 583 reizes.
Lielākoties agresīvie komentāri tiek pausti pret trim objektiem - pret kādu konkrētu ziņas varoni, vienam komentētājam pret otru, kā arī pret konkrēto mediju, kurā ziņa ir tikusi publicēta. Interesants atklājums bija arī tas, ka nereti kā agresijas paušanas instruments tiek izmantots paša autora segvārds jeb "niks", tādējādi pieņemot jau noteiktu agresīvu virtuālo identitāti.
"Indekss parāda, ka daži aktīvākie komentāru rakstītāji ziņu portālos jebkuru viedokļu apmaiņu var pārvērst savstarpējā ķengāšanās. Verbālā konflikta iespējamību arvien vairāk palielina arī politiķu un politikas novērotāju ciniskie vai skarbie izteikumi," norāda RSU asociētais profesors, mediju eksperts Sergejs Kruks.
Projektā ir iesaistīti Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes mācībspēki - Sergejs Kruks, Anda Rožukalne, Klāvs Sedlenieks, Ruta Siliņa un Ilva Skulte, kā arī Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta vadošais pētnieks Normunds Grūzītis.
Nākotnē iecerēts paplašināt agresijas indeksa mērījumu, iekļaujot tajā arī krievu valodu, tādējādi analizējot komentārus, kas pievienoti pie krieviski rakstošajiem medijiem. Agresijas indeksam tiks izstrādāta arī speciāla mājas lapa. Nākotnē plānots attīstīt arī vēl cita veida indeksus, kas ļautu analizēt procesus Latvijas mediju telpā un sabiedrībā.