Pateicoties LDz īstenotajām satiksmes drošības kampaņām, desmit gadu laikā dzelzceļa negadījumu skaits ir mazāks, taču joprojām, drošības noteikumu neievērošanas dēļ ik gadu iet bojā vai tiek ievainoti vairāki desmiti cilvēku. Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā uz dzelzceļa jau notikuši 10 negadījumi, kuros bojā gājuši septiņi cilvēki, bet traumēti - trīs. Tikmēr pērn Latvijā kopumā reģistrēti 30 negadījumi dzelzceļa satiksmē, kuros cieta 32 cilvēki - no tiem 23 gāja bojā.
"Neraugoties uz to, ka statistika kopumā uzlabojas, diemžēl dzelzceļa negadījumi joprojām notiek - galvenokārt cilvēku neuzmanības, pārdrošas, bezatbildīgas rīcības un drošības noteikumu neievērošanas dēļ. Šī gada kampaņā aicinām ikvienu atcerēties, ka cīņa ar vilcienu nav un nevar būt līdzvērtīga — vilciens ir daudzreiz smagāks un ātrāks par jums, un tā manevrēšanas spējas ir ļoti ierobežotas. Tāpēc, izskrienot vai izbraucot priekšā vilcienam, cīņa ir zaudēta," uzsver LDz prezidents Edvīns Bērziņš, un atgādina, ka negadījumā cieš ne tikai bojāgājušais, bet arī vilciena mašīnists, kuram visu mūžu nu jāsadzīvo ar faktu, ka viņš cita neuzmanības dēļ netīši nogalinājis cilvēku.
LDz pārstāvji atgādina, ka vilciena sastāvs nespēj nobremzēt vai apstāties tik ātri kā auto, kā arī nevar apbraukt šķērsli, tādēļ, lai izvairītos no sadursmes, vilciena mašīnists ir spiests strauji bremzēt, tomēr ne vienmēr iespējams to sekmīgi izdarīt. Pērn vilciena mašīnisti bijuši spiesti strauji bremzēt 96 reizes. No negadījuma tas ļāva izvairīties 66 gadījumos. Kravas vilciena masa var sasniegt 6000 tonnu, bet pasažieru vilciena – ap 1000 tonnu. Vilciena ātrums ir 80 - 120 kilometri stundā, bet bremzēšanas ceļš – no 200 metriem līdz pat 1 kilometram, kas nozīmē, ka visbiežāk vilciena un cilvēka vai auto sadursmes sekas ir traģiskas un letālas.