Arī šogad sociālajos tīklos izplatīti aicinājumi palīdzēt vairākiem desmitiem gulbju, kuri pulcējas Daugavā pie Dārziņiem. Ļaudis bažījas, ka tur sapulcējušies putni ir izbadējušies un viņiem draudot bojāeja. Tomēr par to neesot jāsatraucas, uzsvēra pētnieki. Šeit gulbji no tuvējās apkārtnes pulcējoties ik ziemu jau kopš 1984.gada un tas izskaidrojams ar to, ka šajā vietā līdz ar spēcīgu straumi no Rīgas HES upes gultne neaizsalst arī daudz bargākās ziemās. Līdz ar to gulbji var viegli piekļūt upes gultnē esošajām ūdenszālēm un aļģēm, uzsvēra Matrozis.
Pirms pāris nedēļām Daugavā pie Dārziņiem saskaitīti 92 gulbji, no kuriem 30 ir jauni putni. Šoziem šajā vietā arī nomiris kāds gulbis, par ko cilvēki pauduši uztraukumu, taču putnu pētnieki apliecināja, ka tas nav šiem putniem neierastu apstākļu dēļ. Tā esot "dabiskā atlase" un gulbju mirstība arī šoziem nav augstāka kā parasti.
Cilvēki putnus barojuši vienmēr, un to aizliegt nav iespējams un nav arī vajadzīgs, sacīja Matrozis. Tādiem mazajiem putniem kā zīlītēm un zvirbuļiem ļaudis bieži vien izveido barotavas tuvu savai mājvietai, līdz ar to var regulāri pārliecināties, vai putniem ir pietiekami barības. Citādi ir ar ūdensputnu barošanu - viņi pulcējas pie neaizsalstošām ūdenstilpēm, kur diez vai gādīgajam cilvēkam var sanākt aiziet ik dienu, tātad putnu barošanai drīzāk ir gadījuma raksturs, skaidroja pētnieks.
Tomēr tas nenozīmējot, ka ūdensputnus nedrīkst barot. Neesot tā, ka gulbji, vasarā pieraduši no cilvēkiem dabūt maizi, turpat gaida kārtējo ēdienreizi un tāpēc neaizlido prom un draud iesalt ūdenstilpnē. Turklāt gulbju iesalšana ledū, pēc putnu pētnieka domām, esot mīts, jo šie putni pulcējas vietās, kur ūdens neaizsalst vai arī ir pārlidojuši un nolaidušies uz ledus. Esot pat izsaukti glābēji, kuriem tuvojoties, gulbis piecēlies un aizlidojis prom.
Arī Latvijas Putnu fonda vadītājs Kaspars Funts teica, ka putnu barošana nav nekāds ļaunums, kaut gan putniem tā nav obligāta, jo veselam putnam jāspēj atrast nepieciešamo barību, kas dod pietiekamu enerģiju ziemas pārlaišanai. Tomēr, ja kāds cilvēks nolēmis barot putnus, tad tas jādara regulāri un visas ziemas garumā, uzsvēra gan Matrozis, gan Funts.
"Ja putni sākti barot, tad tas ir jādara līdz pavasarim un temperatūrai virs nulles. Ja putnus baro regulāri un pareizi, tas ir normāli un viņiem nekaitē," sacīja Funts.
Matrozis portālā www.putnidaba.lv arī raksta, ka pareiza pieeja būtu rudenī un ziemas sākumā ūdensputnus, tostarp arī gulbjus, tomēr nebarot, lai veicinātu viņu migrāciju uz piemērotākām ziemošanas vietām. Taču ziemas vidū vēl palikušajiem ūdensputniem gan var palīdzēt pārziemot un viņus pabarot. Gadījumos, ja putns ir nolēmis pārziemot tepat Latvijā, tad iespējamie varianti ir divi - putns būs pietiekami gudrs un izdzīvos, atrodot barību tepat Latvijā vai pavisam sliktu laika apstākļu gadījumā aizlidojot uz labvēlīgākām vietām, vai arī tomēr neizdzīvos pat tad, ja saņems cilvēku palīdzību.
Uz jautājumu, ar ko gulbjus drīkst barot, atbilde ir - graudiem, maizi un kādiem zaļumiem. Vienkāršākais variants būtu dot svaigu (nesakaltušu un nesabojājušos) baltmaizi. Zivis šie putni neēd.
Video - Dārziņu attekā ziemojošie gulbji (2012): Aleksejs Kuročins, www.putnidaba.lv