Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka vietas izpildītājs Andrejs Aronovs uzskata, ka, ieviešot šādu normu, policijai būs daudz grūtāk pierādīt pašu prostitūcijas faktu. «Ja līdz šim, kad mēģinājām sodīt prostitūtas par šo pakalpojumu sniegšanu neatļautās vietās, varējām cerēt uz klientu sadarbību, šādas normas ieviešanas gadījumā klients ar mums nesadarbosies, jo pats varēs tikt sodīts. Tas viss tiks pasniegts kā kaislīga mīlestība no pirmā acu uzmetiena,» stāsta A. Aronovs. Turklāt, lai veiksmīgi sodītu prostitūtu klientus, policijai būtu vajadzīgi daudz lielāki resursi nekā pašlaik. Arī kriminologs Andrejs Vilks kā galveno pret-argumentu šādas normas ieviešanai min tieši neiespējamību šādu darbību pierādīt. Jo atšķirībā no cilvēktirdzniecības un sutenerisma pierādīt, ka divu cilvēku starpā notikušais sekss ir bijis maksas pakalpojums, ir tikpat kā neiespējami.
Skeptiska ir arī Valsts policija (VP). Tās pārstāve Sintija Virse stāsta, ka to valstu pieredze, kurās ir ieviesta norma par klientu sodīšanu, liecina, ka tas veicina sutenerisma izplatības risku. "Daudzās valstīs, kad tika ieviesta minētā norma, prostitūcija it kā nokritās līdz nullei, bet patiesībā tā vienkārši tika iedzīta pagrīdē un pieņēma cilvēktirdzniecības formas. Klienti baidījās pirkt šos pakalpojumus tieši no to sniedzēja, tādēļ maksāja trešajām personām," stāsta Virse. Arī bijušais VP priekšnieks Juris Rekšņa norāda:"Citu valstu pieredze liecina, ka īpaši efektīva šāda norma nav, jo prostitūcija vienkārši tiek iedzīta pagrīdē." Viņš arī uzskata, ka sekmīgai prostitūcijas novēršanai primāri ir novērst tās galveno cēloni - nelabvēlīgos sociāli ekonomiskos apstākļus.
EP rezolūcijas izstrādātāji norāda, ka "mums vajadzīgi nevis vispārēji tiesību akti, kas neveiksmīgi tiek īstenoti Holandē un Vācijā, bet daudz niansētāka pieeja prostitūcijai, sodot pakalpojumu pircējus, kas sieviešu ķermeņus uzskata par patēriņa precēm, un nepiemērojot kriminālatbildību tām personām, kas spiestas nodarboties ar seksuālo pakalpojumu sniegšanu". Rezolūcija pieņemta ar 343 balsīm par, 139 - pret, bet 105 deputāti atturējās. No Latvijas eiroparlamentāriešiem rezolūciju atbalstīja Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Inese Vaidere, Kārlis Šadurskis un Tatjana Ždanoka, pret bija Ivars Godmanis, bet balsojumā nepiedalījās Aleksandrs Mirskis un Roberts Zīle.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 20.marta, laikrakstā Diena!