Tie ir daži no iemesliem, kurus vērienīgajā ārzemju latviešu un valstspiederīgo aptaujā minējuši tie, kuri atbraukuši atpakaļ uz Latviju. Taču lielākā daļa to neplāno darīt.
Tuvāko piecu gadu laikā Latvijā vēlas atgriezties tikai 16% no 118 valstīs aptaujātajiem 14 068 tautiešiem, bet 30% vairs nedomā braukt atpakaļ, liecina Latvijas vēsturē lielākās ārzemēs dzīvojošo aptaujas rezultāti. Tā esot arī Eiropā lielākā ārpus valsts mītošo iedzīvotāju aptauja, kurā izmantots Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums. Diasporas pētījumu pirmdien prezentēja Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki Inta Mieriņa, Inese Šūpule un Mārtiņš Kaprāns, kā arī LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans. Aptaujā izmantoti arī sociālie tīkli, latviešu mediji ārvalstīs, kā arī populārākie Latvijas interneta portāli. Sešās valstīs ir veiktas 2000 paplašinātās intervijas.
Pētījuma autori minēja, ka pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas ir aizbraukuši 220 000 Latvijas iedzīvotāju un šis skaitlis turpinot palielināties. No vairāk nekā 14 000 aptaujāto 40% varētu apsvērt iespēju atgriezties, pastāvot zināmam nosacījumu kopumam - ar to domāts arī labi atalgots darbs un sociālā stabilitāte. Taču tiem, kas Latvijā ir pārdevuši īpašumus un iekārtojušies mītnes zemē, uzaicinot pie sevis arī ģimeni, jau būtu grūtāk kaut ko mainīt arī tad, ja Latvijā minētie priekšnoteikumi rastos. Daudzās ģimenēs savā starpā jau sarunājas angliski, un tas sarežģītu iekļaušanos latviešu skolās. No aptaujātajiem gandrīz pusei Latvijā vēl ir mājoklis vai zeme. Aizvien populārāks kļūstot arī transnacionālais dzīvesveids - 24% jūtas kā pasaules pilsoņi, kuri padzīvo te vienā, te citā valstī, atbrauc uz Latviju un atkal dodas projām, atzina pētījuma autori.
Visu Ināras Egles rakstu Negrib atgriezties, jo nejūtas gaidīti lasiet otrdienas, 27. janvāra laikrakstā Diena!