Kalendārā rudens vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,3 grādi, kas ir 0,2 grādi virs gadalaika normas. Zemākā gaisa temperatūra šoruden - -9,2 grādi - tika novērota 19.novembrī Saldū, bet augstākā gaisa temperatūra bija +19,2 grādi, kas 10.septembrī tika reģistrēta Ventspilī. Līdz ar to šis bija pirmais rudens kopš 1993.gada, kad gaisa temperatūra nesasniedza +20 grādus.
Rudens sākums bija auksts. Septembra pirmā dekāde ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 grādi bija aukstākā kopš jau minētā 1993.gada, kad septembra pirmo dienu dienu vidējā gaisa temperatūra bija +9,8 grādi. Kopumā septembra vidējā gaisa temperatūra bija +10,1 grāds, kas ir 2,2 grādus zem normas, un tas bija vēsākais septembris kopš 2000.gada, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +10,0 grādi. Septembris bija vienīgais rudens mēnesis, kurā tika reģistrēti minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 9.septembra rekords - -1,5 grādi Madonā.
Aukstajam septembrim sekoja viens no siltākajiem oktobriem novērojumu vēsturē jeb kopš 1924.gada. Šis bija sestais oktobris, kura vidējā gaisa temperatūra pārsniedza +9 grādus - ar vidējo gaisa temperatūru +9,2 grādi oktobris bija 2,4 grādus siltāks par normu.
Oktobrī bija trīs siltuma periodi, no kuriem visintensīvākais bija mēneša beigās, kad atsevišķās dienās gaisa temperatūra bija vairāk nekā 6 grādi virs normas, kā arī tika pārspēti vairāki maksimālās gaisa temperatūras rekordi.
Siltums turpinājās arī novembra pirmajā pusē, un novembra pirmās un otrās dekādes mijā tika pārspēti 79 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp Latvijas 9. un 11.novembra rekordi, kas abi tika novēroti Kolkā (attiecīgi +13,6 un +14,1 grādi). Mērsragā un Rīgā 12.novembrī tika atkārtots arī vēlāko +15 grādu rekords, kas uzstādīts 1944.gadā, kad Skrīveros 12.novembrī gaiss iesila līdz +15,3 grādiem. Novembra vidū gaisa temperatūra strauji pazeminājās - 12.novembrī gaisa temperatūra Latvijā bija 8,9 grādi virs normas, bet jau 20.novembrī 6,8 grādi zem normas. Līdz ar to astoņu dienu laikā gaisa temperatūra pazeminājās par 15,7 grādiem. Novembra turpinājumā valdīja ziemīgi laika apstākļi, bet tas kopumā ar vidējo gaisa temperatūru +2,5 grādi bija par 0,3 grādiem siltāks par normu.
Kopējais nokrišņu daudzums rudenī Latvijā bija 129,1 milimetri (mm), kas ir 34% zem gadalaika normas. Šis bija sausākais rudens kopš 2018.gada un 11.sausākais novērojumu vēsturē.
Vietām Kurzemē un Zemgalē nokrišņu daudzums šoruden nesasniedza pat pusi no gadalaika normas. Vismazāk nokrišņu bija Bauskā - 76,3 mm -, bet nokrišņiem bagātākais rudens bija Ainažos, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 180,7 mm.
Visi rudens mēneši bija sausāki par normu. Septembris ar nokrišņu daudzumu 39,0 mm bija 36% sausāks par normu, oktobrī kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 54,9 mm, kas ir 27% zem normas, bet novembris ar 34 mm bija par 43% sausāks nekā ierasti.
2022.gada rudenī vien divas reizes maksimālās vēja brāzmas kādā no meteoroloģisko novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 metrus sekundē (m/s)) - 3. un 6.oktobrī. Visstiprākās vēja brāzmas - 21,2 m/s - šoruden tika reģistrētas Daugavgrīvā 3.oktobrī, kas ir vislēnākās rudens maksimālās vēja brāzmas kopš 2014.gada, kad stiprākās brāzmas bija 20 m/s.
Novembra vidū Latvijā izveidojās pirmā vienlaidu sniega sega. Visbiezākā sniega sega šoruden bija 20.novembrī Zosēnos - 19 centimetri.
Meteoroloģiskais rudens šogad iestājās 31.augustā. Visagrāk tas sākās Ainažos, Priekuļos un Rūjienā 30.augustā -, savukārt vēlākais rudens sākums bija Liepājā un Pāvilostā - 1.septembrī. Gaisa temperatūrai pazeminoties zem 0 grādiem, 17.novembrī Latvijā sākās meteoroloģiskā ziema. Tātad starp vēlākajiem +15 grādiem un ziemas sākumu bija vien piecas dienas. Vietām valsts austrumos ziema sākās 16.novembrī, bet līdz 19.novembrim tā sākās arī pārējā valstī, izņemot Kolku, kur vēl joprojām ir meteoroloģiskais rudens.