Par normatīvajos aktos noteiktā aizlieguma dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā pārkāpšanu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Grozījumi sagatavoti, lai ierobežotu Latvijas pilsoņu un nepilsoņu militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanu citās valstīs un pildītu iepriekš valdības doto uzdevumu sagatavot tiesību aktus, kuros paredzēti minētie ierobežojumi.
Pašreizējā Krimināllikuma redakcija neparedz atbildību par pārkāpumu izdarīšanu attiecībā uz ierobežojumiem nepilsoņu un Latvijas pilsoņu tiesībām dienēt ārvalstīs.
Paralēli grozījumiem Krimināllikumā AM sagatavojusi grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz, ka Latvijas pilsonim aizliegts bez Ministru kabineta atļaujas dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā.
Izņēmums gan attieksies, ja Latvijas pilsonis dien ES dalībvalstī, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī, NATO dalībvalstī, Austrālijas Savienībā, Brazīlijā un Jaunzēlandē. Tāpat izņēmums būs, ja Latvijas pilsonis dien otrās pilsonības valstī, ja dubultā pilsonība iegūta Pilsonības likumā noteiktajā kārtībā.
Personām, kas sāka pildīt dienestu ārvalstīs līdz 2017.gada 1. janvārim likumā paredzētais ierobežojums būs piemērojams ar 2018. gada 1.janvāri.
Grozījumus ceturtdien plāno skatīt valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāapstiprina parlamentā.