"Eiropas institūcijās šobrīd notiek darbs pie pastāvīgo kvotu izstrādes. Zviedrija to vēlas, lai tāda būtu Eiropā. Šobrīd tādas vēl nav. Es nevaru pateikt, ka Latvija tūlīt saņems vēl kādu kvotu, bet neatkarīgi no tām būs bēgļi, kuri bez tām ieradīsies šeit. Un Latvijas pienākums būs šos cilvēkus pieņemt. Bēgļi nāks šeit spontāni. Skaits pieaugs. Ir varbūtība, ka tas turpināsies," prognozēja Bilinga.
Viņa uzsvēra, ka konflikts Sīrijā turpinās un ir konflikti arī Irākā, Afganistānā un citviet, savukārt politisko risinājumu ir ļoti maz. Tas nozīmē, ka būs vēl vairāk bēgļu, kuri nākamajos gados meklēs aizsardzību Eiropā.
Bilinga arī norādīja, ka Latvijā izmitināmo patvēruma meklētāju izvēles procesā nedrīkstēs būt nekāda veida diskriminācija - nebūs iespējams izvēlēties cilvēkus, balstoties uz viņu reliģiju, etnisko vai sociālo piederību.
"Nebūs iespējams un netiks ļauts izvēlēties bēgļus ar parametriem, kas pārkāptu pretdiskriminācijas principus," uzsvēra Bilinga.
Bēgļu aģentūra atzinīgi vērtējot Latvijas tik īsā laikā kvalitatīvi izstrādāto patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu. "Laba un spēcīga atbalsta sniegšana pašā sākumā ir pats svarīgākais, jo tas būs kā atspēriens un sašaurinās laika periodu, kurā viņi būs atkarīgi no sociālajiem pabalstiem," komentēja Bilinga.
Pēc viņas vārdiem, ANO par ļoti svarīgu aspektu uzskata iespēju bēgļiem būt kopā ar ģimeni. "Cilvēkiem būs ārkārtīgi grūti fokusēties uz valodas mācīšanos, grūtības meklēt darbu, jo domas un prāts būs ar ģimeni, kas atstāta izcelsmes valstī. Viņi vēlas, lai tā pievienojas. Kad ģimene pievienojusies, tikai tad var fokusēties uz integrāciju," uzskata Bilinga.
Viņa gan atzina, ka neviens - vismaz saskaņā ar esošo regulējumu - netiks piespiedu kārtā iesēdināts lidmašīnā, lai dotos uz valsti, uz kuru viņi negrib. Taču viņa ticot, ka būs bēgļi, kas tomēr gribēs braukt uz Latviju.
Vaicāta par sabiedrības noraidošo attieksmi, kā arī bažām saistībā ar dzirdētajām ziņām par bēgļu pastrādātiem seksuāliem uzbrukumiem un ietekmi uz kultūru, Bilinga pauda viedokli, ka ir ļoti svarīgi radīt vidi, kurā abas kultūras satiekas un mijiedarbojas.
"Nevalstiskās organizācijas te spēlē lomu, lai abas puses viena otru iepazīst. Daudzās valstīs šī pieeja ir mazinājusi bailes. Tā būtu mūsu rekomendācija Latvijas sabiedrībai," teica ANO Bēgļu aģentūras pārstāve. Viņasprāt, ja Latvija parādīs, ka tā spēj integrēt tai šobrīd piešķirto skaitu bēgļu un viņi dos labumu arī ekonomikai, uzņēmējiem, tad varbūt cilvēku bailes no bēgļiem mazināsies.
Bilinga piebilda, ka integrācijas procesi veicas labāk, ja personai dod tādas pašas tiesības kā pamatiedzīvotājiem. Tad viņiem ir drošības sajūta un miers, ka viņi var sākt jaunu dzīvi, justies vairāk motivēti mācīties valodu un kultūru. Tas dod arī stabilitāti uzņēmējiem, ka viņi varēs nodarbināt bēgļus.
Viņas ieskatā Eiropas valstīm pēc būtības jādarbojas pēc vieniem bēgļu uzņemšanas nosacījumiem, bet šobrīd ir valstis, kas pretojas. Tas savukārt rada situāciju, ka bēgļi un migranti staigā no vienas valsts uz otru. Pēc viņas domām, tas ir jāmaina, lai būtu vienmērīgāka bēgļu izkliede pa Eiropas valstīm.