Brīvība anonimitātē
Lielāko Latvijas interneta portālu redaktori jau norādījuši, ka šāds lēmums ilgtermiņā atstās iespaidu uz vārda brīvību. Kaut gan komentāru sadaļa kļūšot korektāka, redakcijai robežu starp nomelnojošu un objektīvu komentāru ne vienmēr ir viegli novilkt. Līdz ar šo precedentu rodas vairākas neskaidrības, piemēram, ja komentārs atklās negatīvu informāciju par kādu konkrētu personu vai iestādi, kurš būs tas, kas pārbauda, vai anonīmās personas rīcībā ir pietiekami daudz informācijas, lai uzrakstītu patiesībai atbilstošu komentāru.
Arī portāla Diena.lv redaktore Lauma Spridzāne norāda, ka šis gadījums ir bīstams precedents un ierobežos izteiksmes brīvību. "Tas ir jautājums par iespēju anonīmi pateikt lietas, kuras oficiāli, zem iesnieguma parakstoties, cilvēks nav gatavs paust," norāda Spridzāne. Viņasprāt, ECT lēmums ir negaidīts un "daudzas lietas pavērš pretēji tam, kāds līdz šim bijis interneta vides regulējums".
Ir bijuši gadījumi, kad, piefiksējot atsevišķu informāciju komentāros, Diena.lv žurnālisti veidojuši lielākus rakstus, piemēram, par koruptīvām darbībām kādā iestādē vai kāda uzņēmuma negodīgu praksi.
Atbildība ir jāuzņemas
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība Visu Latvijai/TB-LNNK) šo problēmu vērtē no cita skatpunkta. Viņa uzver to, ka vārda brīvība nedrīkst ierobežot citas brīvības un interneta portālu redaktoriem ir jāuzņemas atbildība. "Šajā gadījumā tiesa ir skaidri norādījusi, ka portāls ir atbildīgs par galēja rakstura komentāriem. Ļoti daudzu valstu interneta portāli jau ir aizlieguši anonīmus komentārus. Tas varētu būt viens no ceļiem, kā portāli var klauvēt pie katra komentētāja atbildības," uzskata Laizāne. Viņa ir pārliecināta, ka Latvijā interneta portāli nepietiekami kontrolē lasītāju komentāru sadaļas.
Visu Aļonas Zanderes rakstu Anonīmo ķengu lielais spēks ticis līdz tiesu zālei lasiet otrdienas, 30.jūlija laikrakstā Diena!