"Sarunas pa vienošanos bija mokošas un ilgas, taču, paldies Dievam, tā ir panākta, lielā mērā pateicoties tam, ka lielākais akcionārs ir valsts. Ja "airBaltic" būtu privāta kompānija, šādu vienošanos panākt būtu grūti," uzsvēra Antonovs.
Viņš sacīja, ka šī vienošanās ir svarīgs solis, lai "airBaltic" varētu arī turpmāk veiksmīgi strādāt. "Tas būs labums gan valstij, gan Rīgai kā "airBaltic" bāzes lidostai, gan arī "Latvijas Krājbankai" kā kompānijas lielākajam kreditoram tagad ir pārliecība, ka investētā nauda tiks saglabāta," skaidroja Antonovs.
Viņš piebilda, ka patlaban "airBaltic" visus kredītmaksājumus veic saskaņā ar grafiku un "Latvijas Krājbankai" kā kreditoram pret aviosabiedrību nav nekādu pretenziju šajā jautājumā.
Jautāts, vai paredzamie 100 miljonu latu ieguldījumi aviosabiedrības pamatkapitālā būs pietiekami, lai glābtu aviosabiedrību, Antonovs sacīja, ka šīs naudas pietikšot. "Ņemot vērā to, ka tiks ieguldīta reāla nauda, nevis intelektuālais kapitāls vai kas tamlīdzīgs, ar šiem līdzekļiem pilnībā pietiks," uzsvēra Antonovs.
Antonovs piebilda, ka saskaņā ar panākto vienošanos turpmāk "airBaltic" valdē darbosies trīs cilvēki un vairākums būs valstij kā vairākuma akcionāram, savukārt uzņēmuma padomē būs seši cilvēki, un arī tur valstij būs vairākums. Jautāts, vai jau zināmas personas, kuras strādās valdē un padomē, Antonovs atbildēja, ka patlaban tiekot apspriesti kandidāti un visi akcionāri vēlas atrast tādu pārvaldības modeli, kas būtu izdevīgs gan valstij, gan privātajam akcionāram, gan kreditoriem.
Jautāts, vai "Latvijas Krājbanka" nav gatava iegādāties savam debitoram "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS) piederošās akcijas, Antonovs atbildēja noliedzoši.
Viņš uzsvēra, ka jāturpina "airBaltic" gaisa flotes modernizācija, lai aviosabiedrība varētu īstenot savu attīstības stratēģiju, attīstot Rīgu kā reģionālo bāzes lidostu un tranzīta pasažieru plūsmu caur Rīgu. ""airBaltic" arī turpmāk jāspēj veiksmīgi konkurēt šajā reģionā ar tādām aviosabiedrībām kā "Czech Airlines" un "Finnair"," uzsvēra Antonovs.
Jautāts, vai BAS nav vērsusies "Latvijas Krājbankā" pēc aizdevuma, lai dibinātu jaunu aviosabiedrību Lietuvā, Antonovs atbildēja noliedzoši. "Ja šāds iesniegums būs, tad to, tāpat kā visus citus, izskatīs bankas kredītkomiteja. Cik zināms, lai dibinātu aviosabiedrību, nepieciešama Lietuvas valsts atļauja, taču nav dzirdēts, ka BAS tādu būtu lūgusi vai tāda būtu piešķirta," piebilda Antonovs.
Jau ziņots, ka šodien oficiāli parakstīta vienošanās par nacionālās aviokompānijas "airBaltic" glābšanu, šovakar tika paziņots Satiksmes ministrijā speciāli sasauktā preses brīfingā.
Saskaņā ar "airBaltic" akcionāru - valsts un "Baltijas Aviācijas sistēmu" (BAS) - vienošanos tiek izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un veikti nepieciešamie ieguldījumi aptuveni 100 miljonu latu apmērā lidsabiedrības pamatkapitālā.
Līdz ar vienošanās parakstīšanu valstij ir nodrošināta faktiskā kontrole pār uzņēmumu.
Vienošanās parakstīta starp Latvijas Republiku satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) personā, BAS, kreditoriem AS "Latvijas Krājbanka", "Bankas Snoras", "Investbank", "Taurus Asset Management Fund Limited", "Transatlantic Holdings Company S.A." un SIA "KD Jet".
Valsts ir uzlikusi saistības visām pusēm un līgumos ir paredzēta lielas un drastiskas soda sankcijas, līdz ar to nevienam līgumslēdzējam nav izdevīgi to nepildīt, uzsvēra Augulis.
Vienošanās paredz valsts proporcionālu līdzdalību "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanā - valsts aizdevuma piešķiršanu "airBaltic" ne vēlāk kā līdz 2011.gada 14.oktobrim 16 miljonu latu apmērā, ja ir izpildīti vairāki priekšnosacījumi: atsaukts tiesiskās aizsardzības pieteikums Rīgas rajona tiesā, pilnībā dzēstas 59 110 akcijas, par ko lēmums pieņemts pērnā gada 30.aprīļa akcionāru sapulcē, jaunā redakcijā apstiprināti "airBaltic" statūti.
Tiesa, Antonovs biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja, ka "Transatlantic Holdings Company S.A." ieguldījums par 59 110 akciju iegādi tiks pārformēts kā "airBaltic" parāds "Transatlantic Holdings Company S.A.".
Vienošanās paredz izbeigt 30.aprīļa noslēgto konsolidēto akcionāru līgumu. Tiek ievēlēta jauna "airBaltic" padome ar pieredzi vadības un uzraudzības veikšanā pēc saimnieciskās darbības apmēra līdzīgās sabiedrībās.
Vienošanās paredz, ka no amata tiek atcelts līdzšinējais valdes loceklis Bertolts Fliks un panākts, ka jaunā valde darbojas trīs cilvēku sastāvā.
Preču zīme tiek atgriezta atpakaļ "airBaltic" un ieķīlāta par labu valstij, lai nodrošinātu valsts aizdevuma atmaksu.
Vienošanās paredz BAS finansējuma piešķiršanu 14 miljonu latu apmērā. Tiek noteikts, ka jākonsolidē "airBaltic" saistības pret BAS. Paredzēts konsolidēt "airBaltic" un BAS meitasuzņēmumus, atgriežot ārpakalpojumā nodotos pakalpojumus atpakaļ "airBaltic". Uzdots pilnveidot korporatīvo struktūru un ieguldījumu īpašumu pārvaldību. Divu mēnešu laikā jāsagatavo "airBaltic" restrukturizācijas plāns un biznesa plāns.
Šodien parakstītā vienošanās restrukturizācijas finansējuma jautājumā paredz - ja izpildīti visi līdzšinējie nosacījumi, tad tiek proporcionāli palielināts "airBaltic" pamatkapitāls, tostarp valsts ieguldījums būs 57,6 miljoni latu.
Finansējums tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to vismaz daļēji kapitalizēt. Līdzekļi paredzēti operatīvo zaudējumu segšanai, kas ir šogad un daļēji paredzēti nākamgad. Daļu esot gatavība novirzīt arī flotes modernizācijas vajadzībām.
Valdība šodien ārkārtas sēdē akceptēja gala vienošanās redakciju ar pārējiem "airBaltic" akcionāriem, un Augulis tika pilnvarots dokumentus parakstīt. Sākotnēji tika plānots, ka visi nepieciešamie paraksti tiks savākti līdz plkst.15, taču to izdevās izdarīt tikai ap plkst.18.
Kā ziņots, piektdien vēlu vakarā saskaņota vienošanās starp valdību, BAS un lielākajiem kreditoriem par "airBaltic" turpmāko finansējumu un pārvaldību.
Pēdējās dienās "airBaltic" akcionāru pārstāvji ilgstoši diskutēja, kā praktiski realizēt abu pušu vienošanos, jo tā paredzēs ne tikai vadības maiņu un finansējuma nodrošinājumu, bet arī detalizētu kompānijas turpmākās darbības un attīstības plānu.
Kā ceturtdien pēc "airBaltic" akcionāru sapulces skaidroja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, vienošanās paredz detalizētas darbības, kas veicamas nākotnē. "Vienošanās nav tikai par to, ka viens akcionārs nomaina valdi, otrs iegulda finanšu līdzekļus. Vienošanās ir detalizēts kompānijas turpmākās darbības un attīstības plāns, tā ir vienošanās starp abiem akcionāriem, lai turpmāk pie katra soļa nebūtu jāsēžas pie galda un nedēļām un mēnešiem jālemj. Pietiekami daudz laika aiziet, lai precizētu gan veidus, gan termiņus, gan apjomus," uzsvēra Matīss.
Arī privātā akcionāra BAS pārstāve Inga Piterniece uzsvēra, ka daudz darba ir redakcionālajos formulējumos juristiem un esot piesaistīts "diezgan daudz cilvēku, lai atrastu kompromisu". BAS esot piekritis valdības nosacījumiem, ja ir pārliecība, ka valsts līdzfinansēs pamatkapitālu.
Kā ziņots, nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru sapulcē izsludināts pārtraukums līdz 4.oktobrim. Aviokompānijas akcionāru sapulci turpinās pēc tam, kad starp akcionāriem - valsti un BAS - tiks parakstīta vienošanās par nosacījumiem pamatkapitāla palielināšanai, un Latvijas valsts un BAS varētu lidsabiedrībā ieguldīt 153 miljonu eiro (107,1 miljonu latu).
"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".
