Visa summa – 200 000 eiro - aizies diviem autosportistiem – uz pusēm Reinim Nitišam un Jānim Baumanim. Šie divi sportisti saņem summu, kas līdzvērtīga pusei no ziedojuma, ko saņem visas pārējās sporta federācijas kopā.
“Mēs mēģinājām iet šādu pašu ceļu, kas jau bija atstrādāts, kur parādīja, kādā veidā ir iespējas panākt pozitīvākus lēmumus attiecībā pret atsevišķām disciplīnām,” raidījumam saka Latvijas Automobiļu federācijas prezidents Jānis Naglis.
de facto arī norādīja, ka Nitiša tēvs – Aigars Nitišs ir no Latvijas Zaļās partijas ievēlēts deputāts Jēkabpils domē. Turklāt ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) viņu saista arī ziedojumi - Aigars Nitišs kopā ar diviem biznesa partneriem no uzņēmuma Ošukalns vairāku gadu garumā Latvijas Zaļajai partijai un ZZS ziedojuši kopumā 41 782 eiro.
Oktobra sākumā politiķi, autosportisti, viņu atbalstītāji un sponsori satikās pasaules rallijkrosa čempionāta posmā Biķerniekos.
"Es jums nestāstīšu, ar cik cilvēkiem es runājos, ko katrs teica, ko katrs lūdza. Bija federācijas iesniegums, bija šīs sacensības Biķerniekos. Es tur biju, redzējām, skatījāmies, tiešām, daudz tur cilvēku bija. Arī, manuprāt, bija daudz no valdības locekļiem, kas tur piedalījās. Tas nav nekāds noslēpums. Un, redzot, kā tas viss notiek, arī tos sasniegumus, kādi tiem puišiem ir arī kopumā skatoties, nu, bija doma, ka vajag vienreiz viņus atbalstīt, jo viņi ne valsts mežu ziedojumus, ne valsts atbalstu līdz šim nav saņēmuši nevienu gadu savā pastāvēšanas vēsturē," pauda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Latvijas Valsts meži šogad cer nopelnīt vismaz 41 miljonu eiro. Un no tiem ziedojumiem uzņēmums atvēlēs četrus miljonus. Taču šogad ziedojumus sportam atkal pavada dalījums pēc simpātijām.
Jau vairākus gadus iedibināta kārtība, kurā daļu naudas tālāk sadala Meža attīstības fonds, daļu – vairākas labdarības organizācijas. bet puse no ziedojuma - aptuveni divi miljoni eiro – tiek sportam. Kopš 2012.gada naudas tālāka dalīšana uzticēta piecām sporta organizācijām – katrai noteikts ziedojumu procents. Pēc šī principa šoreiz sadalīti 1,8 miljoni:
Latvijas Olimpiskā komiteja – 34% vai 612 000 eiro
Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija - 34% vai 612 000 eiro
Latvijas Sporta Federāciju padome – 22% vai 396 000 eiro
Latvijas Paralimpiskā komiteja – 6% vai 108 000 eiro
Jaunatnes sporta fonds – 4% vai 72 000 eiro
Savukārt 200 000 eiro Latvijas Automobiļu federācijai Reiņa Nitiša un Jāņa Baumaņa atbalstam Zemkopības ministrija iedalīja, apejot līdzšinējo kārtību.
"Autosports ir dārgs sports. (..) viena ģimene nespēj nofinansēt šo dalību. Tas ir neiespējami," pauda Naglis.
Ziedojums autosportistiem ar Izglītības un zinātnes ministriju, kas pārvalda sporta budžetu, nebija saskaņots. Taču tai tagad jāatrod līdzekļi, kā kompensēt tos 200 tūkstošus, ar kuriem pārējie sportisti faktiski bija rēķinājušies.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) atzina, ka "mums ir jātiek skaidrībā par naudas avotiem, ļoti iespējams, ka tie būs līdzekļi no neparedzētiem gadījumiem, bet šogad (..) lai kompensētu gan LOK, gan Jaunatnes sportam, gan paralimpiskajam sportam šo iztrūkumu."
Domājams, ka šie līdzekļi , tāpat kā citi šā gada budžeta piešķīrumi, sporta organizācijām būs jāpagūst iztērēt līdz gada beigām.
Autosports saņēmis arī ievērojamu atbalstu no valsts budžeta dotācijām. No tā šogad atvēlēts vairāk nekā pusmiljons eiro (648 803 eiro) licenču iegādei rallija un rallijkrosa organizēšanai.
Gan negaidītā Latvijas valsts mežu ziedojumu sadale diviem autosportistiem, gan arī iepriekš diskusijas pēc Latvijas komandas starta Olimpiskajās spēlēs Rio ir likuši vaicāt, cik Latvija mērķtiecīgi tērē sportam atvēlēto finansējumu, un cik tas ir pārskatāms.
Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgā amatpersona un arī Latvijas Sporta federāciju padome plāno nākamā gada sākumā rosināt plašāku diskusiju par to, kam un cik daudz valsts naudas sportā tiek atvēlēts, ziņoja de facto.
Piemēram, pašlaik augstas klases sports var saņemt budžeta naudu caur vairākām starpniekiem – gan no Latvijas Olimpiskās komitejas, gan Latvijas Olimpiskās vienības, gan olimpiešu sociālā fonda, un precīzu pārskatu par sporta veidiem pieejamo valsts finansējumu nemaz nav tik vienkārši iegūt.
IZM valsts sekretāra vietnieks - departamenta direktors Edgars Severs pauda, ka "te ir jautājums, vai mēs, godīgi katrai federācijai piešķirot bāzes finansējumu ar papildus kritērijiem par rādītājiem, (..) sasniegsim labākos rezultātus – tādus jautājumus es sporta organizācijām uzdošu. Un pretī – reālā situācija, saliekot pa visiem finanšu avotiem kopā – cik tad katram ir liels finansējums. Tad mēs secināsim, iespējams, ka prioritātes jau ir noteiktas, vērtējot pēc naudas plūsmas uz sporta veidiem. (..) Ja runājam par jauniešiem un tautas sportu – tur ir skaidrs, mūsu intereses ir, lai pēc iespējas vairāk cilvēku kustētos un būtu veselīgi. Un būtu rezerve augstas klases sportam. Bet, ja runājam par augstāko klasi – mēs tos atbalstam, lai sasniegtu rezultātus. Un kas ir rezultāts – tas ir jādiskutē. Vai tikai dalība spēlēs, ka mēs esam aizbraukuši ar tādu komandu. Vai tomēr gribam šīs medaļas.”
Federācija, kas saskaņā ar Latvijas Sporta federāciju padomes kritērijiem saņem visvairāk naudas, ir starp tautas sporta veidiem plaši iecienītajam orientēšanās sportam - 63 283 eiro.
Pietiekami daudz naudas kritēriji ļauj saņemt arī citiem sporta veidiem, ne tikai klasiskiem sportiem, bet tādiem, kurus bieži uztver kā hobiju. Pavisam valsts naudu šogad saņēmušas 80 federācijas. To skaitā, piemēram, petanka sports (5952 eiro), alpīnisti (16 566 eiro), makšķerēšanas sports (22 692 eiro), kamanu suņu sports (8604 eiro), galda hokejs (8652), krokets (4012) un daudzi citi. Bet sevi vēlas pieteikt aizvien jaunas federācijas. de facto zināms, ka atzītas sporta federācijas statusu (un ar laiku tas nozīmētu arī valsts finansējumu) vēlas saņemt arī, piemēram, sporta joga.
Paredzams, ka nākamajā kopsapulcē Latvijas Sporta federāciju padome plāno diskutēt, cik daudz federāciju būtu jāatbalsta, un vai visām atzītajām federācijām arī pienāktos valsts finansējums.
Latvijas Sporta federāciju padomes prezidents Einars Fogelis de facto atzina, ka "nevienu vārdā nesaucot, mēs redzam, ka ir federācijas, kurās faktiski nav jaunatnes. Ar kuru nodarbojas jau pieauguši cilvēki, vairāk vai mazāk materiāli situēti, kas ir izvēlējušies vienu vai otru nodarbi, kas no mūsu puses skatoties, ir ļoti apsveicami, bet te ir jautājums – vai par to ir jāmaksā valstij vai pašiem. Ja es izvēlos braukt uz pasaules čempionātu kādā no sporta veidiem, kas man ir ļoti mīļš, bet ar kuru Latvijā nodarbojas desmit vai 20 cilvēku, ne vairāk.”
Kača
Igors
Puzes smaka