Apkures tarifus būtiski ietekmē tieši dabasgāzes cenas svārstības vai arī citu kurināmo resursu cenas, ja gāze netiek izmantota siltuma ražošanā. Citi siltuma tarifus ietekmējošie faktori ir siltumtrašu tehniskais stāvoklis, tehnisko iekārtu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas. Jāatgādina, ka arī siltumtrašu tā sauktie siltuma zudumi tiek iekļauti siltuma tarifā.
Kā uzsver Dienas aptaujāto uzņēmumu pārstāvji, iedzīvotājiem jāsaprot, ka dzīvokļos ar vienādu kvadratūru maksa par siltumu var būt atšķirīga, jo atšķiras, piemēram, patēriņš siltinātā un nesiltinātā mājā, dzīvoklī ar jauniem vai veciem logu rāmjiem.
Ja palūkojas uz siltuma tarifiem sešās pašvaldībās - Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Līvānos, Salaspilī un Saulkrastos, tad vislētākais siltums augustā bija rīdziniekiem - 48,11 eiro par megavatstundu, bet visvairāk maksāja Saulkrastu iedzīvotāji - 63 eiro par megavatstundu.
Kā stāsta Rīgas siltuma pārstāve Linda Rence, "siltumenerģijas tarifs šā gada augustā ir par 16% mazāks nekā pērnā gada augustā, un kopš apkures sezonas sākuma - 2014. gada oktobra, tas samazinājies pat par 18%. Siltumenerģijas tarifs Rīgā ir zemākais Latvijas lielo pilsētu vidū. Tas ir mazāks par siltumenerģijas tarifu Valmierā, Daugavpilī, Jelgavā, Rēzeknē, Liepājā, Jēkabpilī, Jūrmalā un Ventspilī. Tas ir arī zemākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū - par 22% mazāks nekā Tallinā un par 4% mazāks nekā Viļņā."
Jautāta, kā izdevies panākt šādu tarifa samazinājumu, Rence skaidro, ka tas saistīts gan ar gāzes cenu pazemināšanos, gan citiem tarifiem.
Uzņēmuma Liepājas enerģija valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs stāsta, ka pašlaik uzņēmuma jaunais tarifs atrodas apstiprināšanā pie SPRK un tas plānots 56,85 eiro apmērā par megavatstundu, kas ir par 1,9% mazāk nekā spēkā esošais tarifs. "Mēs vēlamies mazināt atkarību no dabasgāzes cenu svārstībām, kas galvenokārt iespējams, pateicoties uzņēmuma attīstītajam zaļās siltumenerģijas ražošanas virzienam. Galvenais kurināmā veids, ko Liepājas enerģija izmanto siltumenerģijas ražošanai, ir videi draudzīgs vietējais kurināmais - koksnes šķelda," norāda Suškovs.
Atkarību no gāzes cenu svārstībām vēlas mazināt arī uzņēmums Daugavpils siltums. Šogad tā tarifs ir 51,53 eiro par megavatstundu, kas ir būtiski mazāk nekā 2014. gadā, kad bija 60,66 eiro par megavatstundu.
Dabasgāzi minimāli izmanto Salaspils siltumapgādes uzņēmums, kas to dara tikai pīķa stundās, un Līvānu siltums, kur dabasgāze tiek pieslēgta tikai tad, kad gaisa temperatūra noslīd zem mīnus desmit grādiem. Pārējā laikā abās pilsētās izmantotais kurināmais ir šķelda. Savukārt Saulkrastos, kur, kā jau minēts, ir visaugstākais siltuma tarifs, dabasgāze vispār netiek izmantota.
Runājot par iedzīvotāju parādiem par siltumu, tad, piemēram, Salaspilī aktuālo parādnieku neesot vispār, Līvānos 82% klientu laikā norēķinās par pakalpojumiem. Liepājā parādi par siltumu nepārsniedz 100 000 eiro.
Savukārt Rīgas siltumā stāsta, ka iedzīvotāju parāds par siltumu ir aptuveni divi miljoni eiro, un pagājušajā apkures sezonā uzņēmums nosūtījis vairāk nekā 35 000 vēstuļu dzīvokļu īpašniekiem par maksājumu kavējumiem. Tomēr, kā uzsver Rence, "vēl ir pāragri runāt par apkures sezonas aizkavēšanos atsevišķās mājās, jo līdz jaunajai apkures sezonai (aptuveni 10. oktobrim) ir vēl faktiski mēnesis un parasti parādi tiek samaksāti, sākoties vēsajam laikam. Līdz šim tās bijušas aptuveni desmit mājas, kurām parādu dēļ aizkavējās apkures sezonas uzsākšana.
Visu rakstu saistībā ar tuvojošos apkures sezonu lasiet otrdienas, 8.septembra, avīzē Diena!