Ministru kabinets otrdien apstiprināja Kultūras ministrijas izstrādātas nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018. gadam. Līdz ar šo pamatnostādņu apstiprināšanu novērsta situācija, kad Latvijā pēdējos piecus gadus nav bijis vienots rīcības plāns integrācijas politikas jomā.
"Saliedēta sabiedrība ir nepieciešama, lai Latvija spētu pilnvērtīgi izmantot demokrātiskās nacionālās valsts iespējas. Pamatnostādņu mērķis ir veicināt saliedētību un mazināt divkopienu sabiedrības risku. Sašķeltība nacionālā līmenī apgrūtina pilsoniskās sabiedrības labu funkcionēšanu, tā vājina Latvijas demokrātisko kopienu. Tāpēc Latvijas kā demokrātiskas nacionālas valsts uzdevums ir stiprināt saliedētas sabiedrības pamatus Latvijā: latviešu valodu un latvisko kultūrtelpu, eiropeiskās demokrātiskās vērtībās balstītu un nesašķeltu vēsturisko atmiņu. Tāpat pamatnostādnes piedāvā rīcībpolitku pilsoniskās līdzdalības, pilsoniskās sabiedrības nostiprināšanā," pamatnostādņu mērķi skaidro kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība).
Jau martā KM publicēja programmas ievaddaļu, bet plašu sabiedrisko apspriešanu un sabiedrības iesaistīšanu konkrētas rīcībpolitikas izstrādāšanā uzsāka pēc visa dokumenta publicēšanas 10. augustā. Sabiedriskās apspriedes notika Liepājā, Madonā, Rīgā, Daugavpilī un Bauskā. Kopumā nodrošināta augsta sabiedrības līdzdalība –ministrija saņēma ap 350 priekšlikumu. Tāpat pamatnostādņu projekts izskatīts NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdēs, KM izveidotajos konsultatīvajos mehānismos, ekspertu grupās.
Pirmais valdības politikas attīstības dokuments par sabiedrības integrāciju bija Ministru kabineta 2001. gadā apstiprinātā Valsts programma Sabiedrības integrācija Latvijā. Šī programma ir beztermiņa un virkne tajā iekļauto sabiedrības integrācijas virzienu ir kļuvuši par atsevišķām politikām (mūžizglītības, sociālās iekļaušanas, kultūras, valsts valodas), tomēr vienlaikus vairākus gadus nepastāv atbalsta politika tādiem jautājumiem kā latvieši ārvalstīs, romi Latvijā un iecietības veicināšana sabiedrībā, nav bijusi politika jauno imigrantu integrācijas jomā un saliedētas sociālās atmiņas veidošanā. Vienota un aktuāla rīcības plāna trūkums, kas atbildētu uz jaunajiem izaicinājumiem, apgrūtinājis sistemātisku integrācijas problēmu risināšanu.
Šāda situācija rada šķēršļus ārvalstu finansējuma apguvei, piemēram, Eiropas trešo valstu valsts piederīgo integrācijas fonda. Šis finansējums ir domāts dalībvalstīm kā atbalsta instruments nacionālo politiku īstenošanai. Apstiprinātās pamatnostādnes paredz, ka rīcībpolitika lielākoties tiks īstenota efektīvi koordinējot Eiropas Savienības finanšu līdzekļu piesaisti. No valsts budžeta programmas rīcības plāna īstenošanai nākamgad papildus finansējums netiek prasīts, bet 2013. gadā – 1,4 miljoni latu. Programmas īstenošanā paredzēts izmantot programmu Progress, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta programmu NVO fonds 2009.–2014.gadam. Tāpat finansējumu piesaistīs no Eiropas Kopienas programmām Kultūra un Eiropa pilsoņiem, kā arī no finansējuma pasākumiem Eiropas Pilsoņu gada ietvaros 2013. gadā.