Rūpniecības izlaide turpināja kāpt arī šī gada septembrī, neskatoties uz satricinājumiem finanšu tirgos un ražotāju optimisma mazināšanos mūsu tirdzniecības partnervalstīs. To lielā mērā nodrošināja apjomu kāpums metālapstrādē un mašīnbūvē – jo īpaši straujš pieaugums bijis automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, tādējādi kompensējot iepriekšēja mēneša kritumu.
Šā gada trešajā ceturksnī kopumā rūpniecības pieaugums gan bijis mazāks nekā otrajā ceturksnī (2% pret 5.6% ceturkšņa laikā). Tomēr tas turpināja balstīt ekonomikas izaugsmi un, visticamāk, arī nodarbinātības kāpumu.
Taču, priecājoties par šiem labiem rezultātiem, ir riskanti ļauties pārliekam optimismam par nākotnes attīstību. Īstenībā Latvijas ražotāji jau kļūst piesardzīgāki – konfidences jeb noskaņojuma aptaujas apstrādes rūpniecībā rāda, ka gan jaunu pasūtījumu skaita novērtējums pēdējos mēnešos ir sarucis, gan gaidas par eksporta apjomiem turpmākiem mēnešiem ir sākušas pasliktināties. Nenoteiktībai Eiropā pieaugot un izaugsmei bremzējoties, rūpniecības attīstība Baltijas jūras reģionā, visticamāk, palēnināsies, kas atstās iespaidu arī uz Latvijas ražošanas apjomiem. To, cik liels šis negatīvais efekts būs, noteiks mūsu konkurētspēja – savu nišu noieta tirgos var atrast pat krītošā pieprasījuma apstākļos, jo īpaši tādiem maziem uz kopēja Eiropas fona rūpniecības apjomiem kā Latvijā. Bet par to ir jācīnās.