Arhibīskaps atzina, ka Latvijas iedzīvotāju labklājība jau ir gandrīz sasniegusi Rietumeiropas līmeni un ir daudz ar ko lepoties, taču vēl ir daudzi izaicinājumi un grūtības.
"Labās vērtībās balstītai ekonomikai galvenais ir garīgā kvalitāte, nevis materiālā labklājība. Atbildība par īpašuma izmantošanu ir iespējami lielāka labuma došana sabiedrībai. Biznesam jāpastāv nevis tāpēc, lai pelnītu pēc iespējas lielāku naudu, bet gan tāpēc, lai attīstītu sabiedrību un tai kalpotu," sacīja Stankevičs.
Arhibīskaps norādīja, ka būtu nepieciešams atteikties no dažiem ekonomiskiem labumiem, kas varbūt samazinās attīstību, bet dos nepieciešamo labumu sabiedrībai.
"Arī ēnu ekonomika mums pastāv tāpēc, ka vairums vēl darbojas individuālās interesēs, nevis tautas kopējam labumam," piebilda Stankevičs.
Arhibīskaps arī uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāju - "simtgades paaudzes" - pienākums ir raudzīties nākotnē pozitīvi un ar cerību. "No mūsu attieksmes pret nākotni, no tā, kādus uzstādījumus ieliksim šodien, būs atkarīga Latvijas nākotne," viņš sacīja.
Stankevičs arī uzsvēra, ka Latvijas valsts ir izveidota uz latviešu tautas pamata, bet ir plašāka par to. "Latvijas valstī ir novērojama, lai arī nepilnīga, tomēr reāla vienotība daudzveidībā - gan attiecībā uz kultūrām, gan konfesijām," pārdomās dalījās arhibīskaps.
Savu sapņu vīziju par Latviju viņš iedalīja trīs dimensijās. Pirmā ir materiālā dimensija, jo ir jānodrošina pamatvajadzību apmierināšana, lai cilvēks varētu domāt par augstākiem mērķiem, sacīja Stankevičs.
Otrā dimensija ir "kultūras detoksikācija". Pēc viņa domām, Latvijas kultūrā patlaban ir ļoti spēcīga ideoloģiskā dimensija, kultūra nekalpojot patiesībai. "Es pretojos tēzei, ka kultūra ir neitrāla, jo mākslas darbs izsaka cilvēka iekšējo stāvokli. Tā var būt par līdzekli gan, lai cilvēku celtu un humanizētu [..], gan, lai apstulbinātu cilvēkus un slavinātu sistēmu," teica Stankevičs.
Trešā dimensija ir garīgā, bez kuras Latvijas ilgtspējīgu attīstību sasniegt nevarēs, viņš pauda, piebilstot, ka tā vairāk ir baznīcas misija strādāt ar konkrēto cilvēku, lai viņa sirds dziļumos notiek pārmaiņas. "No piesārņotas cilvēka sirds - ar netikumiem, alkatību - izplūst piesārņojums, gan ekoloģiskais, gan politiskais, gan ekonomiskais," klāstīja arhibīskaps.
Kā ziņots, tuvojoties septembra nogalē gaidāmajai pāvesta Franciska vizītei Latvijā, Rīgas Biznesa skolas un Katoļu kūrija rīko šodien paneļdiskusiju Latvijas sabiedrības līderiem.
Diskusijas mērķis ir aktualizēt jautājumus par valsts ilgtspējīgu attīstību, kurus pasaules arēnā valstu līderiem uzdod pāvests.
Šie jautājumi saskan arī ar Latvijā aktuālām problēmām, piemēram, korupcija, sociālais taisnīgums, tirgus regulācija, patērētāju sabiedrība, demogrāfija, solidaritāte un citus.
Irlielāmērāticams
Pravietisnejaukais
kolhoza galvenais grāmatvedis