Arī pēc noteiktā termiņa Millera koncertzāle Rīga LZA telpas nepamet un to nedarīšot

septembrī, notiks.Millers LZA telpas neplāno pamest, jo nepiekrīt LZA vienpusējai līguma izbeigšanai. Viņš stāstīja, ka no savas puses piedāvājis LZA pagaidu noregulējumu, kas būtu spēkā līdz tiesas spriedumam, taču LZA šādam piedāvājumam nav piekritusi.Producents uzsvēra, ka LZA ar savu rīcību viņam radījusi jau aptuveni 60 000 eiro lielus zaudējumus, kas radušies atcelto vai pārcelto pasākumu dēļ. Tāpat Millers uzsvēra, ka nesaskaņu dēļ ir vērojams biļešu pirkšanas kritums, kā arī cilvēki vairāk izvēlas biļetes rezervēt, apmaksu veicot vēlāk."Ja LZA prettiesiskas rīcības dēļ cietīs kaut viens pasākums, tad LZA būs ne tikai finansiāli atbildīga, bet arī personiski par to atbildēs visi LZA valdes locekļi," akcentēja Millers. Viņš ir pārliecināts, ka LZA piesaistītais advokāts Sergejs Rudāns darbojas kādas trešās institūcijas interesēs, nevis LZA un valsts interesēs, jo juridiskā slēdziena sagatavošanu, uz kura balstās koncertzāles Rīga izlikšana no telpām, apmaksājusi nevis LZA, bet sponsori.Millers vērsies arī Zvērinātu advokātu padomē ar lūgumu izvērtēt Rudāna rīcību.Kā ziņots, LZA deva koncertzālei Rīga laiku līdz 15.septembrim telpu labprātīgai atbrīvošanai, taču Millers uzskata, ka LZA pārkāpj Latvijas normatīvos aktus, tāpēc viņš sola, ka koncertzāle paliks LZA telpās. Ja LZA vēlas lauzt līgumu, tad tai ir jāvēršas tiesā kā jebkurā situācijā, kad līgumu vēlas lauzt viena no tajā iesaistītajām pusēm, norāda Millers.Kā aģentūrai LETA skaidroja LZA pilnvarotais advokāts Sergejs Rudāns, koncertzāle Rīga nemaksā nomas maksu kopš 2015.gada marta un ir izveidojies parāds aptuveni 58 000 eiro apmērā. Viņš uzsvēris, ka ar 31.augustu LZA izbeidza nomas līgumu ar koncertzāli Rīga. Tas nozīmē, ka, sākot ar šī gada 1.septembri, koncertzāle nav tiesīga izmantot LZA telpas komercdarbības veikšanai, tostarp rīkot jebkāda veida pasākumus.2015.gada sākumā LZA esot arī cēlusi prasību tiesā pret koncertzāli par parāda un kavējuma procentu piedziņu 66 883 eiro apmērā. Šajā summā nav iekļauta nomas maksa par augustu. Patlaban LZA neesot pamata uzskatīt, ka strīdu būtu iespējams atrisināt ārpustiesas kārtībā.Jau ziņots, ka, konfliktam attīstoties, Millers vērsies Valsts policijā ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret viņu pēc Krimināllikuma 157.panta par neslavas celšanu. Otrs iemesls, kāpēc Millers vērsies policijā, ir koncertzālei Rīga izteiktie apvainojumi 246 radiatoru zādzībā. Viņš sacīja, ka LZA nav nekādu pierādījumu, ka šādi radiatori vispār koncertzāles telpās būtu bijuši.Millera iesniegumu ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pazīmes saistībā ar koncertzāles nomu ir saņēmis arī KNAB. Toties Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ierosinājusi lietu pret LZA par tās nosūtītās līguma uzteikuma vēstules atzīšanu par prettiesisku.Koncertzāle Rīga LZA telpās tika atklāta pagājušā gada 20.septembrī. Koncertzāles veidošanu, slēdzot līgumu ar Milleru uz desmit gadiem, kā arī norādot, ka LZA šī zāles rekonstrukcija ir nepieciešama, atbalstīja LZA prezidents Ojārs Spārītis.