Ārkārtas vēlēšanas likuma maiņas laikā

Ir ļoti liela iespējamība tam, ka nākamajā gadā tiks rīkotas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas. Ko tas nozīmē no organizatoriskā viedokļa?

Ja runājam par pašvaldībām, tad šīs būtu lielākās ārkārtas vēlēšanas, kādas piedzīvotas, jo līdz šim ārkārtas vēlēšanas bijušas mazākās pašvaldībās. To rīkošanā lielākais slogs būtu Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijai, kurai būtu īsā termiņā jāveic iepirkumu procedūras par zīmju izgatavošanu un attiecīgi arī jānokomplektē vēlēšanu iecirkņu komisijas. Savukārt Centrālajai vēlēšanu komisijai sarežģītākais ir vēlēšanu administrēšanas e-pakalpojums. Mūsdienās nav vairs vēlēšanu žurnālu papīra formā, visas darbības tiek veikts elektroniski. Te gan jāsaka, ka šis darbs nebūtu saistāms ar pašvaldības lielumu – jebkurās vēlēšanās mūsdienās jārēķinās ar tiem standartiem, saskaņā ar kādiem mūsdienu sabiedrība ir pieradusi saņemt informāciju. Pārējais – jāsagatavo vēlēšanu aploksnes, plakāti un jānodrošina informācijas un uzziņu tālruņa darbs – tās ir lietas, ko nav grūtību pagūt divos mēnešos. E-pakalpojums ir sarežģītāks, jo tur iesaistītas vēl citas iestādes.

Bet tam taču nav sakara ar e-vēlēšanām?

Nē, nē, šis vairāk saistās ar kandidātu sarakstu un programmu sagatavošanas un iesniegšanas procesu, vēlēšanu zīmju maketu sagatavošanu drukāšanai, vēlēšanu gaitas reģistrēšanu vēlēšanu iecirkņos, tāpat arī vēlēšanu zīmju skenēšanu, vēlēšanu rezultātu apkopošanu un publiskošanu, protokolu sagatavošanu izdrukai. Tā visa nodrošināšanas sistēma pagaidām nav valsts īpašumā, mēs parasti izmantojam to kā e-pakalpojumu. Šobrīd gan esam dabūjuši valsts finansējumu, lai nākamajās – jau kārtējās – vēlēšanās tas jau būtu mūsu īpašums. Taču šobrīd, ja būs ārkārtas vēlēšanas, vēl izmantosim e-pakalpojumu. Tas nozīmē, ka attiecīgi iepirkums jāveic ļoti īsā termiņā, diemžēl tāpēc arī izmaksas ir augstākas.

Kāds ir tas normālais laika periods, kad parasti gatavojaties vēlēšanām?

Parasti vēlēšanām sāk gatavoties aptuveni gadu iepriekš. Protams, tas nenozīmē, ka uzreiz sāk darboties arī pilsētu vēlēšanu komisijas. Jāņem vērā, ka mums ir vēlēšanu iecirkņi, vēlēšanu iecirkņu saraksti, un tas nozīmē, ka vispirms ir jāprecizē vēlēšanu iecirkņu atrašanās vietas.

Tās mēdz mainīties?

Gadās, ka iepriekš izmantotās ēkās tieši vēlēšanu laikā ir remonti u. tml. Ja tās ir kārtējās vēlēšanas un par tām zināms laikus, arī iecirkņu vietu apzināšanu var sākt savlaicīgāk un, pat ja kaut kur plānojas remonts, pašvaldības vēlēšanu komisija apzina citas tuvumā esošās telpas, ko varētu izmantot. Iecirkņus normālā situācijā sāk veidot četrus mēnešus pirms vēlēšanām. Tagad tas pats būtu jāveic lielākā steigā.

Šobrīd slikti, ka pašvaldību vēlēšanu likums neparedz vispār tādu procedūru kā ārkārtas vēlēšanas – tur ir runa par jaunām vēlēšanām. Un kaut kāda īpaša procedūra tieši ārkārtas vēlēšanu gadījumam vispār nav paredzēta.

Šis būtu labs iemesls arī sakārtot regulējumu par ārkārtas vēlēšanām?

Tas būtu ļoti noderīgi. Tas mazinātu arī dažādas interpretācijas un diskusijas, tajā skaitā politiskas, par konkrētiem jautājumiem – visiem būtu skaidrs, kā šādām ārkārtas vēlēšanām jānorit.

Kādas ir interpretācijas un diskusijas?

Kaut vai par periodu līdz vēlēšanām. Piemēram, kad vajadzība spiež un jālemj par ārkārtas vēlēšanām, tad izdomā, ka varbūt nav labi, ka ir trīs administratori tādā lielā pašvaldībā kā Rīga.