Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +23 °C
Skaidrs
Svētdiena, 26. maijs
Varis, Eduards, Edvards, Edvarts

Arodbiedrības kategoriski pret izmaiņām darba nespējas lapu apmaksā

Samazinot darba nespējas lapu apmaksu, var pasliktināties sabiedrības veselības rādītāji, pieaugt infekciju un hronisko slimību izplatība, šādu nostāju otrdien preses konferencē pauda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns, darba devēju priekšlikumu apturēšanai neizslēdzot arī streika rīkošanu.

LBAS iebilst pret darba devēju ierosinājumu noteikt, ka pirmā darba nespējas diena tāpat kā šobrīd varētu būt neapmaksāta, bet par otro un trešo dienu darba devējs maksātu 60% līdzšinējo 75% vietā. Par laiku no ceturtās līdz astotajai dienai darba devējs maksātu 70% līdzšinējo 80% vietā, bet no devītās dienas valsts maksātu slimības pabalstu 75% apmērā no algas, nevis 80% no desmitās dienas, kā tas ir šobrīd.

LBAS ir kategoriski pret darba devēju ieceri mazināt darba nespējas lapu apmaksu, jo tas tiekot plānots uz darbinieku un viņu bērnu rēķina.

Baldzēns norādīja, ka darba devēji rosinātās izmaiņas pamato ar to, ka Latvijai esot grūti konkurēt ar Igauniju, Lietuvu un citām valstīm. LBAS lēš, ka 2022.gadā inflācijas ietekmē Latvijas iedzīvotāju reālās algas samazinājās par 8,2%, savukārt 2023.gada pirmajos divos ceturkšņos tās "atguvās vien par 1,6%". Darba devēju piedāvātais scenārijs, kura mērķis esot pielīdzināties Igaunijas slimības lapu kompensācijas mehānismam, strādājošo ienākumus samazinātu par 97 eiro, tajā pašā laikā neaizstājot ar kopējo Igaunijas veselības aprūpes iemaksu modeli, kurā darba devēji veic 13% iemaksu Nacionālajā Veselības aprūpes fondā.

"Igaunijā ir pavisam cits finansējums veselības aprūpei, un tas nāk tieši no darba devēju puses. Pirmās trīs dienas neapmaksā, taču darba devēji apmaksā darba nespējas lapas no ceturtās līdz astotajai dienai. Turklāt Igaunijā nav valsts apmaksātas B lapas, tās arī apmaksā darba devējs. Igaunijā ir augstāki darba nodokļi, augstākas algas, bet mūsu darba devēji nav konkurētspējīgi. Vaina jau nav nodokļu sistēmā," izteicās Baldzēns.

LBAS rīcībā esošie dati liecinot, ka Lietuvā nodokļu ieņēmumi kopš 2000.gada ir palielinājušies 12,9 reizes, bet Igaunijā - 8,9 reizes, kamēr Latvijā - vien 2,7 reizes. Vienlaikus ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumiem visās Baltijas valstīs ir auguši krietni vienmērīgāk: Lietuvā - 4,1 reizi, Igaunijā - 5,1 reizi un Latvijā - 5,3 reizes.

Baldzēns uzsvēra, ka, īstenojot darba devēju priekšlikumus par darba nespējas lapām, var pasliktināties sabiedrības veselības rādītāji, pieaugt infekciju un hronisko slimību izplatība. Pēc viņa paustā, jau šobrīd pacientiem, kuriem ir elpceļu saslimšanas, ceturtajā dienā jāatrādās ģimenes ārstam, taču cilvēks arī piektajā un septītajā dienā joprojām ir spējīgs inficēt apkārtējos.

Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa uzsvēra - ja saslimis cilvēks dodas uz darbu, viņš inficē apkārtējos gan sabiedriskajā transportā, gan veikalā, gan darbā. Slimam cilvēkam ir arī daudz mazāka produktivitāte darbā. Viņasprāt, darba nespējas lapu apmaksas samazināšana garantē saslimušo cilvēku un hronisko pacientu skaita pieaugumu.

"Nevar viennozīmīgi pateikt, ka cilvēki mazāk slimo. Hroniskās saslimšanas pēc Covid-19 ir pieaugušas. Tās slimības, kas bija remisijā, saasinājās Covid-19 pandēmijas laikā. Ja paskatāmies pieprasījumu pēc speciālistiem, rindas ir lielākas nekā bija pirms Covid-19 pandēmijas, bet saslimšanas - smagākas. Veselības finansēšana diemžēl ir nepietiekama," vērtēja Bāriņa.

Atsaucoties uz Skandināviju, Igauniju un citām valstīm, Baldzēns aicināja pārskatīt attiecības sociālajā apdrošināšanā. Minētās valstis esot pierādījušas - ja valstij tiek dots "normāls finansējums", pastāvošās problēmas tiek risinātas, bet, ja veselības aprūpe tiek "badināta", tad rodas virkne jaunu problēmu.

Ja darba devēji virzīs savus priekšlikumus, tad LBAS sasauks ārkārtas padomes sēdi, lai lemtu par turpmāko rīcību. Baldzēns neizslēdz arī streika vai protesta akcijas iespējamību, jo darba nespējas lapu apmaksas samazināšana ir vispārējs visas nozares aizskarošs jautājums.

LETA jau rakstīja, ka, pēc LBAS aprēķiniem, darbinieks jau šobrīd, saņemot vidējo darba samaksu Latvijā, kas 2023.gadā bija 1537 eiro pirms nodokļu nomaksas, un slimojot deviņas dienas (A lapa), saņem par vienu trešdaļu mazākus ienākumus, līdz ar to atsevišķu personu viedoklis par to, ka "atrasties uz darbnespējas lapām ir izdevīgi", ir noraidāms kā absolūti nepamatots. LBAS vērtējumā darba devēju un ministriju savstarpējais kompromiss to samazina vēl par 33,11 eiro.

Vienlaikus LBAS norāda, ka piedāvājums paredz slima bērna kopšanas atbalsta samazinājumu par 5% jeb 2,29 eiro dienā pie vidējās darba samaksas, kas divās nedēļās ir 22,9 eiro. Tā ir B lapa, Latvijā to apmaksā valsts, bet Igaunijā - darba devēji. Slima bērna kopšanai no visām darba nespējas lapām Latvijā pirmajā nedēļā ir izsniegtas vairāk nekā 58% un otrajā nedēļā gandrīz 69% darba nespējas lapu.

Pēc Veselības ministrijas (VM) sniegtās informācijas, 2023.gadā ir bijušas 400 sūdzības par nepamatoti izsniegtām darbnespējas lapām, no kurām pēc pārbaudes tādas izrādījās tikai četras.

LBAS papildus rosina izvērtēt, kas tieši ietekmē darba devēju augstos izdevumus par darbnespējas lapu apmaksu, piemēram, vai ir izvērtēti darba vides riski, vai nav pasliktinājušies darba apstākļi, notikuši nelaimes gadījumi darbā vai palielinājies arodsaslimšanu skaits.

LBAS arī vērš uzmanību, ka nereti strādājošie iet uz darbu slimi.

Tāpat LBAS uzsver, ka darba devēju apgalvojums, ka izdevumi par darbnespējas lapām padara Latvijas uzņēmumus par nekonkurētspējīgākajiem Baltijas valstīs, absolūti neatbilst patiesībai.

LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām. Organizācija apvieno 157 biedrus - uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas