Šogad kongress sakarā ar ārkārtas situāciju atšķīrās no citos gados rīkotajiem.
Jā, tas tika rīkots divās daļās: pirmajā, kas notika maijā, attālinātā formātā tika izraudzīta arodbiedrības vadība. Tajā es tiku atkārtoti ievēlēta par Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāju, bet par manu vietnieci – Irina Avdejeva. Šāds solis tika sperts, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, kā to paredz normatīvie dokumenti.
Un nu 3. oktobrī sanāks (intervija notika 1. oktobrī – red.) kongresa delegāti, lai runātu par nozares aktualitātēm un nākamo piecu gadu prioritātēm. Varēja jau arī šo pasākumu rīkot attālināti, taču tik lielai organizācijai kā LIZDA svarīgi ir sapulcēties klātienē un izteikties, izvērtējot paveikto no 2015. līdz 2020. gadam un lemjot par nākamā perioda uzdevumiem. Tāpat vēlējāmies pateikties tiem organizāciju vadītājiem, kuri beidz aktīvās darba gaitas. Jāpiebilst, ka LIZDA uzskaitē ir 1110 arodorganizācijas, kurās kopumā ir 24 218 izglītības un zinātnes nozares darbinieku. (Tie ir 41,8% no visiem nozarē strādājošajiem.)
Ko iepriekšējā periodā ir izdevies paveikt tā, kā plānots?
Lielākais panākums ir pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpilde. Te gan jāpiebilst, ka to izdevies panākt, pateicoties arī citu organizāciju un sabiedroto kopdarbam. Tāpat izdevās nodrošināt sociālo spilvenu tiem pedagogiem, kuri zaudējuši darbu skolu tīkla optimizācijas rezultātā. Trešais: finansējums valsts pētījumu programmām. Panākumu sarakstā jāmin arī jaunā mācību satura ieviešanas atlikšana par gadu, kā arī obligātā skolas vecuma noteikšana no septiņiem, nevis sešiem gadiem. Ir zināmi sasniegumi arī attiecībā uz profesionālā atbalsta nodrošināšanu, kad tiek īstenotas reformas.
Un kas palicis aiz šā saraksta svītras?
Nav izdevies panākt izdienas pensiju noteikšanu noteiktām pedagogu grupām. To pašu var teikt par pirmsskolas pedagogu algām. Joprojām to samaksā ir vērojama liela nevienlīdzība. Jo tiem, kuri strādā ar bērniem no pusotra līdz četru gadu vecumam, algu maksā no pašvaldību budžeta, nevis no valsts dotācijas. Un tādā gadījumā alga atkarīga no vietvaras rocības. Tiesa, ir izveidota darba grupa, kura pārskata pirmsskolas pedagogu slodzes un to veidošanās principus. Šis ir jautājums, ko sākām kustināt jau kopš 2016. gada, bet līdz galam nav izdevies atrisināt. Tomēr sekojam līdzi, lai tas nepazūd no dienas kārtības. Līdzīga situācija ir ar augstākajā izglītībā nodarbinātajiem pedagogiem – viņiem tiks pārskatīti slodžu veidošanās principi, un šobrīd ir izveidota darba grupa, kurā piedalīsies arī LIZDA pārstāvis.
Reizēm jau mums tiek pārmests, ka tas jautājumu loks, ko mēs risinām, ir pārāk plašs. Taču jāņem vērā, ka mūsu biedri pārstāv dažādus izglītības līmeņus – sākot no pirmsskolas līdz pat augstākajai izglītībai, ieskaitot arī zinātni. Un katrā no tiem ir sasāpējušas problēmas, ko vajadzēja atrisināt jau vakar, nevis šodien.
Visu interviju lasiet avīzes Diena trešdienas, 7. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!