No ārstniecības personām ar amata kvalifikāciju no pirmās līdz piektajai kategorijai ārstiem paredzēts atalgojuma pieaugums 4,4% apmērā un māsām 4,74% apjomā. Funkcionālajiem speciālistiem un asistentiem ārstiem paredzēts atalgojuma palielinājums par 5,42% un māsām 5,91%.
Ķnigins arī norādīja, ka vēl nav pieņemts gala lēmums par atalgojuma modeli, par ko spriešana atbildīgajā stratēģiskajā padomē, iespējams, notiks ceturtdien. Viņā arī atzina, ka attiecībā vismaz uz kādu daļu no rezidentiem VM paredzēto apmaksu nevarēs veikt ar 1.janvāri, bet tā sāktos ar 1.septembri.
Daļēji attālināti notikušās sēdes rakstiskajā tērzētavā Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs pauda, ka saistībā ar papildu finansējumu "galīgi aizmirsts" ir slimnīcu tehniskais atbalsta personāls bez kura slimnīcu darbība nav iespējama. Kalējs vērsa uzmanību energoresursu izmaksu pieaugumam, līdzīgi arī Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece vaicāja, vai gaidāmie lielāki rēķini par elektrību un siltumu tiks maksāti uz mediķu algu rēķina.
Pēc arī komisijas priekšsēdētāja Andra Skridres (AP) jautājuma par onkoloģijas jomā atsevišķā sadaļā paredzēto papildu deviņu miljonu eiro izlietojumu, Veselības ministrijas (VM) pārstāve Sanita Janka pastāstīja, ka šī summa paredzēta, lai reaģētu uz slimību saasinājumiem un šādiem pacientiem nebūtu jāgaida garās rindas. Tāpat līdzekļi paredzēti valsts apmaksāto tarifu palielināšanai un "zaļā koridora" pieejas paplašināšanai.
Deputāts Andrejs Klementjevs (S) vaicāja, kas notika ar 2,5 miljonu eiro pieprasījumu budžetā onkoloģijas pacientu rehabilitācijai, kā arī par rehabilitācijas pieejamību cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19. Kņigins norādīja, ka papildu finansējuma piešķiršana onkoloģijas pacientu rehabilitācijai valdībā netika atbalstīta. No VM pārstāvja teiktā izrietēja, ka papildu atbalsts rehabilitācijas jomā varētu tikt sniegts reto slimību pacientiem un bērniem ar dzirdes traucējumiem. Savukārt par Covid-19 jautājumiem tiek spriests atsevišķi, tāpēc tas tiks risināts nākamgad ar atsevišķu pieprasījumu.
Deputāti Anda Čakša (JV) un Gundars Daudze (ZZS) vaicāja par to, kāda ir situācija ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 21% apmērā piemērošanu maskām, instrumentiem, laboratorijas reaģentiem un daudzām citām medicīnas precēm. Daudze pauda bažas, vai PVN tiks maksāts no naudas, kas paredzēta onkoloģisko saslimšanu ārstēšanai un algu pieaugumam mediķiem.
Kņigins norādīja, ka šo jautājumu plānots risināt ar atsevišķu līdzekļu piešķiršanu - vēl tiek spriests, kā tehniski prasīt finansējumu, lai varētu nomaksāt PVN. Vēl šodien paredzēta sanāksme ar Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem, lai turpinātu gatavot informatīvais ziņojumu par šī jautājuma risināšanu.
Atbildot uz Čakšas jautājumu par energoresursu izmaksu palielinājumu, Kņigins norādīja, ka to ietekme būs ļoti negatīva un Nacionālajam veselības dienestam (NVD) par to iespējamo segšanu precīzāk būs jārunā ar slimnīcām.
Atbildot uz deputātes Evitas Zālītes-Grosas (JKP) jautājumu par finansējumu pieejamību paliatīvajā aprūpē un cik vairāk pacientu saņems papildu aprūpi, Janka pastāstīja par paredzētajiem pasākumiem, arī par mājas aprūpes pakalpojumu palielināšanu, kā arī atbalstu pacientiem, kuriem ilgstoši jāuzturas stacionārā. NVD vadītājs Āris Kasparāns norādīja, ka par 15% paredzēts palielināt mājas aprūpes vizītes.
Uz vismaz desmit pozitīvajām lietām papildu finansējumā norādīja arī Skride, tajā skaitā akcentējot palīdzības sniegšanu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, atbalstu rezidentiem, insulīna pieejamības nodrošināšanu bērniem un citas lietas.
Kā ziņots, Veselības ministrijai papildu finansējumā un investīcijās nākamgad budžetā paredzēts palielināt finansējumu par 130,5 miljoniem eiro.