Tajā pašā laikā LĀB pauž viedokli, ka Veselības ministrijas (VM) uzstādījums - saistīt ģimenes ārstu algu palielinājumu ar pacientu laboratorisko izmeklējumu samazināšanu - ir nekorekts.
Kā teikts LĀB paziņojumā medijiem, Belēvičs ir identificējis problēmu, ka laboratorijas izmeklējumu skaits katru gadu palielinās - valsts apmaksāto laboratorisko izmeklējumu skaits Latvijā no 21,1 miljona eiro 2009.gadā pieaudzis līdz 27,6 miljoniem eiro 2014.gadā.
Tomēr laboratoriskiem izmeklējumiem liela nozīme ir savlaicīgai slimību diagnostikai, ārstēšanas izvēlei un kontrolei, kā arī prognozes noteikšanai. LĀB norāda, ka Latvijā gadu gaitā veselības aprūpe vairāk koncentrējas uz ambulatoru pakalpojumu sniegšanu, tāpēc slimnieki mazāk ārstējas slimnīcās, kas savukārt noved pie tā, ka pieaug pacientu apmeklējums pie ģimenes ārstiem un ambulatoriem speciālistiem.
LĀB arī savā paziņojumā atzīmē, ka ģimenes ārstu prakses atšķiras cita no citas - Pierīgā ģimenes ārstam vairāk ir jaunu, darbspējīgu pacientu, bet lauku ģimenes ārstam ir vairāk vecu cilvēku ar hroniskām saslimšanām, kuriem nepieciešams lielāks izmeklējumu skaits. Tāpat arī bērniem izmeklējumu skaits ir lielāks. "Tātad Veselības ministrijas uzstādījums, ka visiem ģimenes ārstiem būtu jānovelk viena augšējā robeža laboratorisko izmeklējumu īpatsvaram, ir nekorekts," secinājusi LĀB valde.
LĀB gan izsaka gatavību sadarboties ar VM laboratorisko izmeklējumu vadlīniju izstrādē. Tāpat LĀB nenoliedz, ka daļu izmeklējumu Latvijā veic biežāk nekā citur Eiropā, tomēr arī daļa izmeklējumu tiek veikti mazāk nekā citās valstīs. Tomēr "jebkuram laboratorisko izmeklējumu nozīmējumam jābūt ārsta kompetencē, un tikai konkrētais ārsts (nevis Veselības ministrija ar kvotām) var noteikt - vajag pacientam konkrēto analīzi vai ne," uzsvērts paziņojumā.
Biedrība arī atgādina veselības ministram Belēvičam, ka veselības organizācija Eiropā un Latvijā balstās uz ģimenes ārstu jeb primārās veselības aprūpes dienestu, un izsaka cerību, ka ministrija stiprinās ģimenes ārstu dienestu, nevis graus tā prestižu, "nostādot to divdomīgā situācijā - algu palielinājums pret iespējām palīdzēt pacientiem".
Kopumā gan LĀB valde atzinīgi vērtē VM centienus palielināt medicīnas darbinieku algas.
Jau ziņots, ka nākamgad lielai daļai mediķu vidējā darba samaksa pieaugs par 7%, tomēr daļai medicīnas māsu alga pieaugs pat par 10%. Tomēr finansējumu ģimenes ārstu praksēm nākamgad nav plānots palielināt, līdz ar to arī algu pieaugums viņiem nav paredzēts.