Te pat var nepietikt ar stipendijām, mācību maksas segšanu un dzīvokļiem - jābūt aktīviem un jābrauc pie topošajiem speciālistiem sava ārstniecības iestāde lobēt. Vienlaikus pašvaldībās Dienai saka, ka viss jau esot izmēģināts un nu jāmeklē valstiski risinājumi.
Ķirurgi, ginekologi, dzemdību speciālisti, anesteziologi, reanimatologi, neatliekamās medicīnas ārsti, psihiatri, īpaši bērnu psihiatri, un internisti ir tās specialitātes, kuru ārstniecības iestādēs patlaban trūkst visvairāk. Turklāt pieprasījums pēc šiem speciālistiem būs arī turpmākajos gados, Dienai stāsta Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Egita Pole. Viņa gan piebilst - tas nenozīmē, ka šo speciālistu valstī vispār nav vai arī viņi tiek sagatavoti nepietiekamā skaitā. Viņi nereti ir lēmuši par labu privātajam sektoram un valsts vai pašvaldības iestādēs strādāt nevēlas.
Ministrijā novērots, ka visbēdīgākā situācija ir Latgales reģionā. Arī pēc Latgales plānošanas reģiona apkopotās informācijas, nav pašvaldības, kura neuztrauktos par situāciju ārstniecības iestādēs. Piemēram, Rēzeknes slimnīcā pašreiz trūkst 17 dažādu specialitāšu ārstu, savukārt, pēc Pasaules Bankas datiem, trūkstošo speciālistu skaits Latvijā tuvākajā laikā sasniegs trīs tūkstošus. Turklāt Rēzekne ir viena no tām pašvaldībām, kas šogad stipendiju veidā sniedz atbalstu 19 medicīnas studentiem ar norunu, ka pēc tam viņi strādās reģionā. Rēzeknes slimnīca izvērsusi aktīvu topošo mediķu informēšanas kampaņu par iespējām pilsētā, bet arī tas nedodot pietiekamu rezultātu.
Problēmas ir arī Ludzā, tāpēc tur atklāti tiek uzdots jautājums, vai ir iespēja diferencēt atalgojumu ārstiem, kuri dodas strādāt uz reģionu, izmantojot reģionu koeficientus. Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja un Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele (Latgales partija) Dienai skaidro, ka šāds reģionālais koeficients patlaban ir ģimenes ārstiem un tam rezultāti varētu būt arī attiecībā uz citiem. Ārstam, piemēram, Rīgā par vienu slodzi maksā 1000 eiro, bet reģionos tiem vajadzētu būt, piemēram, 1200 eiro. Viņa atceras, ka līdzīga sistēma ulmaņlaikos bijusi attiecībā uz pedagogiem - ja viņi devās strādāt tālāk uz reģioniem, viņiem maksāja vairāk.
Latgales pašvaldības arī pašlaik darot visu nepieciešamo jaunu speciālistu piesaistei - tiek piešķirti dzīvokļi, maksātas stipendijas, bet diemžēl tas nav devis vēlamos rezultātus. Gendele piebilst - pat ja bijis noslēgts līgums un pašvaldība visu studiju laiku ir maksājusi stipendiju vai apmaksājusi mācības, tas nav šķērslis tam, ka privātais sektors jauno cilvēku pārpērk, pašvaldības ieguldījumu atmaksājot kopā ar soda procentiem.
Visu žurnālistes Annas Strapcānes rakstu Jau sāk pietrūkt radošuma lasiet pirmdienas, 5.septembra, laikrakstā Diena!