Arvien retāk apgūst vācu, biežāk - krievu mēli

Cīrulis uzskaita daudz faktu, kas liecina par mūsu vāciskajām saknēm, tajā skaitā gramatika, leksika un pat Dziesmu svētki, taču piederības sajūta nav vadošais faktors zināšanu apguvē. Vairāku skolu audzēkņi, kas vācu valodas vietā devuši priekšroku krievu valodas apguvei, Dienai atzīst, ka neredz tās pielietojumu nākotnē, jo "bez krievu un angļu valodas pat pie kases nevar sēdēt, bet vācu valodu var droši nedzirdēt pāris gadu". Pētnieks nenoliedz ikdienas vajadzības, taču par darba vidi ir citās domās: "Vācvalodīgajā telpā biznesa vidē dominē vācu, nevis angļu valoda, kā pierasts domāt. Un Latvijai ir diezgan nozīmīga ekonomiskā sadarbība ar šo telpu. Varētu teikt, ka šīs valodas zināšana ir labs trumpis visdažādākajās biznesa sfērās. No savas pieredzes varu teikt, ka man ir bijusi iespēja strādāt darbos, kuros ir bijis pieredzes trūkums pildīt kādu amatu, bet izšķirošais bija tas, ka zinu vācu valodu. Ar krievu valodu šajā reģionā tādā situācijā nonākt ir neiedomājami, jo to uzskata par pašsaprotamu."Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 29.septembra, numurā!