Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi otrdien valdībā izskatīšanai konceptuālo ziņojumu. Būtiskas atšķirības, ja neskaita vēl viena – Ulbrokas – novada izveidi un detalizētu finansējuma aprēķinu, no iepriekš sabiedriskajā apspriešanā nodotā ziņojuma tajā gan nav manāmas. Savukārt Kariņš pirmdien vēl pirms Sadarbības padomes sanāksmes žurnālistiem uzsvēra, ka uzticas Pūcem un viņa spējām ATR novest līdz galam, vēsta LETA. "Varu paust valdības un savu viedokli – reforma ir nepieciešama. Ja mēs gribam dzīvot kā Ziemeļeiropā, mums ir jāsakārto sava sistēma," sacīja premjers.
Grib būt sadzirdēti
Lai gan 19 pašvaldības bija lūgušas lemt par reformas apturēšanu, LPS vadītājs Gints Kaminskis pēc slēgtās sēdes žurnālistiem atzina, ka "pēc garām diskusijām un viedokļu apmaiņas mēs runājam par reformas turpinājumu, bet tajā nedrīkst pieļaut likumu pārkāpumus". LPS reformas virzībā saskata pretrunas ar Satversmi un Eiropas Pašvaldību hartu, kā arī labas pārvaldības praksi. Premjera iesaiste situācijas risināšanā tiek lūgta, jo pašvaldības nav mierā ar to, ka ATR nerisina valsts attīstībai svarīgus jautājumus.
"Pašvaldības sagaidīja, ka reforma būs atbilde uz būtiskākajām sabiedrības funkcijām, to efektīvu realizāciju, piemēram, skolu tīkls, sabiedriskā transporta organizēšana, veselības un sociālo pakalpojumu pieejamība. Mēs sagaidījām, ka reforma sāksies ar apriņķu izveidi [..], lai stiprinātu reģionālo pārvaldību tajās funkcijās, kurās valstij šobrīd neveicas. Tā vietā reformas plāns nerunā par apriņķu izveidi un sadarbību ar pašvaldībām. Tiek zīmēta karte, un būtiskākās funkcijas karājas gaisā," sacīja Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA).
Uz jautājumu, kā domā panākt Pūces demisiju, LPS priekšsēdis atbildēja: "Ja nozare nav apmierināta ar to, kas politikā notiek šajā [ATR] virzienā, tas ir signāls Ministru kabinetam, Kariņam, partijām, ka ir jāstrādā. [..] Ir tas brīdis, kad valdībai ir jāieklausās, ka ir patiešām nopietna problēma, un tā ir jārisina." Vēršanās pēc palīdzības Eiropas institūcijās un Satversmes tiesā būtu galējie soļi, tāpēc pašvaldības aicina valdību tās sadzirdēt. Vairāki pašvaldību vadītāji kritizēja Pūces konsultācijas ar pašvaldību pārstāvjiem un iedzīvotājiem šovasar, jo ieteikumi VARAM izstrādātajā konceptuālajā ziņojumā neatspoguļojas. "Neapmierinātība ir tāpēc, ka nav sadzirdēts, nav vēlēšanās saklausīt. Ar mums vienkārši šobrīd nesarunājas," norādīja Kaminskis. Savukārt Sprindžuks piebilda: "Jābūt dialogam un sadarbībai, bet šobrīd redzam pretdarbību." Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) uzsvēra, ka konsultācijas bijušas "vienas puses monologs, nevis dialogs, formāla būšana pašvaldībās".
Ignorē apriņķus
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otdienas, 17. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Nepareizi
pašvaldības tērē nenormāli
rūgtā patiesība