Uzsākot darba vizīti ASV, prezidents apmeklēja Hjūstonas Tehnoloģiju centru, kurā tiek izstrādātas, izmēģinātas un ražotas šobrīd pasaulē modernākās tehnoloģijas slānekļa gāzes un naftas atradņu izpētei un energoresursu ieguvei, savukārt stundu ilgas apaļā galda diskusijas pirmajā daļā prezidents iepazīstināja ASV uzņēmējus ar situāciju enerģētikas sektorā Latvijā un reģionā.
Atzīstot, ka atkarība no viena piegādātāja Baltijas reģiona Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs šobrīd sasniedz simts procentu, prezidents vērsa potenciālo investoru uzmanību uz pašreizējo situāciju, ka uzņēmums Latvijas Gāze ir īpašnieku pārmaiņu procesā, kā arī joprojām nav atrisināts jautājums par vietu, kur tiks būvēts Eiropas Komisijas (EK) atbalstītais reģionālais sašķidrinātās gāzes terminālis (LNG).
Tāpat prezidents atzina, ka Latvijai ir ļoti nozīmīga reģionālo projektu attīstība - progress reģionālā LNG termināļa būvēšanas izvēles vietas ziņā, kur pastāv liels potenciāls sadarbībai ar ASV sašķidrinātās gāzes piegādātājiem nākotnē.
"Latvijai ir virkne priekšrocību termināļa būvniecībā - gan pazemes gāzes krātuves iespējas, gan valsts ģeogrāfiskais izvietojums," piebilda prezidents, informējot par Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un tās sniegtajām iespējām ne tikai Latvijai, bet arī visam reģionam jau šobrīd. Inčukalna krātuve ziemā pilnībā nodrošina Latvijas iekšzemes gāzes pieprasījumu, kā arī piegādā gāzi klientiem Baltijas valstīs, Krievijas ziemeļrietumos un Kaļiņingradā.
Savukārt ASV uzņēmēji sarunā vairākkārt atzina, ka energoapgādes drošības palielināšanai Eiropā ir izšķiroši svarīgi efektīvi izmantot gāzes krātuvju potenciālu, un Latvijai šajā ziņā ir ļoti labas iespējas. Tāpat prezidents atzina, ka nesenie notikumi pie ES ārējās robežas ir pierādījuši, ka cieša saite ar trešajām valstīm energoapgādes jomā Eiropu pakļauj lieliem riskiem.
"Tieši tādēļ tagad ir īstais laiks aktivizēt visus pieejamos resursus, lai novērstu nestabilitāti. Mums ir nepieciešami neatkarīgi un spēcīgi investori stabilai ilgtermiņa darbībai ne tikai Latvijā, bet arī reģionā," uzsvēra prezidents, piebilstot, ka viens no līdzšinējiem Latvijas Gāzes akcionāriem E.ON Ruhrgas International ir pieņēmis lēmumu savas akcijas pārdot, mainot savu stratēģiju. Vienlaikus prezidents uzsvēra, ka Latvijas Gāze ir ļoti labā ekonomiskā stāvoklī, kas ir būtisks arguments, lai piesaistītu tādus investorus, kam ir liela pieredze un ilgtermiņa plāni attiecībā uz darbību Eiropā.
"Jūs raugāties pareizā virzienā," vērtējot Latvijas izklāstīto pozīciju, atzina sarunu partneri, vienlaikus piebilstot, ka ASV gāzes ieguves un transportēšanas uzņēmumi jau šobrīd vērtē reģionālo sadarbības centru izvietošanas iespējas Eiropā, kur Latvijai ir vairākas objektīvas priekšrocības.
Kā nozīmīgs apstāklis Latvijas gāzes tirgus nākotnes attīstībā, kas būtiski ietekmētu arī investoru piesaisti, sarunā tika uzsvērta gaidāmā gāzes tirgus liberalizācija, ko plānots ieviest ar 2017.gada aprīli, kas veicinātu pārvades sistēmas operatoru un sadales sistēmas operatoru nodalīšana. Paplašinot par Latviju sniegto informāciju, prezidents uzsvēra, ka Eiropas energoapgādes drošības izaicinājumu risinājumi būs prioritāte arī Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā 2015.gada pirmajā pusē.