Tieslietu ministrs Jānis Bordāns pirms valdības sēdes preses konferencē skaidroja, ka līdzšinējā kārtība ļāvusi izveidoties lielam skaitam šķīrējtiesu, kuru reputācija uzņēmēju vidū nav no labākajām. "Valstij ir jāveicina tādas šķīrējtiesas sistēmas izveidošana, kas Latvijas investīciju vidi, uzņēmējdarbības kultūru un tiesībpolitiku tikai ceļ," uzsvēra ministrs.
Jaunā kārtība ievieš būtiskas izmaiņas, kurām pielāgoties spētu aptuveni līdz desmit šķīrējtiesām pašreizējo vairāk nekā 200 vietā. Būtiskākās izmaiņas tā paredz šķīrējtiesu dibināšanas un pārreģistrēšanas prasībās, nosaka šķīrējtiesneša kvalifikācijas pārbaudi un uzraudzību, kā arī šķīrējtiesu darbības atklātumu un pieejamību. Pastāvīgajai šķīrējtiesai pirmos trīs gadus pēc reģistrācijas saskaņā ar jauno likumprojektu būs jāveic ikgadēja pārreģistrācija. Par pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnesi varēs būt persona, kura ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību, noklausījusies apmācības kursu un ir ar nevainojamu reputāciju. Pēc apmācības kursa noklausīšanās, kandidātam būs jākārto kvalifikācijas eksāmens.
"Mēs ceram pēc dažiem gadiem kļūt par valsti, kurai ir augsta reputācija uzņēmējdarbības strīdu izskatīšanai, uz kuru brauc, ja nepieciešams šķirt savus strīdus, arī no tuvākām ārzemēm. Tas viss izveidos Latviju par investīcijām pievilcīgu valsti," norādīja Bordāns.
Jauno regulāciju bija iecerēts skatīt jau aizvadītajā valdības sēdē, taču Reformu partijas iebildumu dēļ šķīrējtiesu jautājums tika skatīts šīs nedēļas valdības sēdē. Bordāns sacīja, ka koalīcijas partnera iebildumi bijuši vairāk formāli un uz tiem sniegti paskaidrojumi.
Diskusijas par šķīrējtiesu regulējuma izmaiņām sākās jau 2000.gadā, taču vienošanās tā arī netika panākta. "Kādreiz ir jāpieņem lēmums, kādreiz ir jāvirzās ar populāriem, nepopulāriem risinājumiem," pamatojumu, kādēļ lēmums jāpieņem tieši tagad, sniedza Bordāns.
Klātienē iebildumus valdības sēdē cēla Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas un Baltijas Starptautiskās šķīrējtiesas pārstāvji, norādot uz vairākiem trūkumiem jaunajā regulācijā, tomēr valdība izšķīrās tālākās diskusijas atstāt parlamenta ziņā.
Gala vārds par likumprojektu jāsaka Saeimai. Tieslietu ministrija, ka jaunā kārtība varētu stāties spēkā ne ātrāk kā nākamā gada otrajā pusē.