Jūlija vidū valdība apstiprināja jauno atbalsta programmu uzņēmējiem alternatīvo ieguldījumu fonda izveidošanai Covid-19 ietekmēto lielo uzņēmumu atbalstam. Covid-19 epidēmijas laikā no valdības puses ļoti daudz runāts par to, ka valstij ir ļoti daudz naudas, ka varam visus atbalstīt, bet privātais sektors tajā pašā laikā gana daudz kritizējis valsts atbalsta sistēmas efektivitāti kā tādu. No jaundibinātā fonda lielie uzņēmēji varēšot saņemt kopumā 100 miljonu eiro atbalstu?
Šis ir vēsturiski ļoti nozīmīgs brīdis arī finanšu nozarē attiecībā uz dažādiem instrumentiem, kas tiek izstrādāti, lai atbalstītu uzņēmējdarbību Latvijā, jo pirmo reizi ar valsts atbalstu nodibināts fonds, kura mērķis ir atbalstīt dzīvotspējīgus uzņēmumus, kas nonākuši pagaidu grūtībās, jo to darbību uz pārejošu laika posmu negatīvi ietekmējusi Covid-19 vīrusa epidēmija. Būtībā mērķis ir atbalstīt tos uzņēmumus, kuri ir gatavi būtiski pārveidot savu līdzšinējo biznesa modeli, lai pārstrukturētu savus procesus tā, lai spētu atjaunot darbu normālā režīmā jau pēc epidēmijas.
Ar ko šis fonds atšķirsies no citiem Altum biznesa atbalsta instrumentiem?
Ir divas lielas pazīmes – pirmkārt, šis ir tieši mērķēts uz lielo uzņēmumu grupu. Lielajiem uzņēmumiem no aptuveni 25 aktīvām Altum atbalsta programmām līdz šim netika piedāvāts praktiski nekas, izņemot atsevišķus pakalpojumus, piemēram, aizdevums energoefektivitātes uzlabošanai līdz 2,85 miljoniem eiro, kā arī līdz 1,5 miljoniem eiro garantijas aizdevumu saņemšanai. Līdz ar to var saprast, ka lieliem uzņēmumiem šādi skaitļi principā var nebūt izšķirīgi attīstībai. Savukārt šis pašu kapitāla fonds dos iespēju tieši lielajiem uzņēmumiem jau saņemt garantijas daudz lielāka apjoma aizdevumiem.
Otrkārt, es tikko minēju garantijas un aizdevumus – finansistiem ir labi saprotams, kāda ir atšķirība starp šiem instrumentiem un pašu kapitālu. Arī uzņēmēji labi saprot, kā darbojas kredīts – tā ir aizņemta nauda, par kuru tiek maksāti noteikti kredīta procenti, riska slieksnis pret pašu kapitālu ir daudz zemāks, jo parasti tiek prasīts nopietnāks nodrošinājums utt. Savukārt attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem ir pilnīgi savādāk – šeit Altum izveidotais fonds plāno iet iekšā arī uzņēmumu daļās, vai arī aizdevuma piešķiršanas gadījumā tas būs tāds, kuru var konvertēt par attiecīgā uzņēmuma kapitāla daļām ar no tā izrietošajām sekām – ļoti vienkāršoti runājot, Altum izveidotais fonds uzņemsies pilnīgi citas kategorijas risku, kā arī gaidīs atdevi no piešķirtās naudas izlietojuma.
Vai šobrīd šāds fonds būs patiešām interesants lielajiem uzņēmumiem? Nereti dzirdēts, ka tieši biznesa lielums un stabilitāte šādus uzņēmumus padara pietiekami simpātiskus aizdevēju acīs kā gana drošus aizņēmējus, proti, šādi uzņēmumi arī līdz šim ir varējuši saņemt ilgtermiņa aizdevumus ar gana pievilcīgām kredītlikmēm, kādas vidējie un mazie uzņēmēji nekad nedabūtu. Vai arī Covid-19 krīzes dēļ situācija ir mainījusies un arī lielajiem nepieciešama šāda veida palīdzība?
Savā ziņā jūs jau pats diezgan precīzi atbildējāt uz savu jautājumu. Jāsaka – nosacīti "miera laikos" šādam instrumentam varbūt būtu nedaudz cita nepieciešamība un uzņēmumi kredītus varētu tiešām vieglāk piesaistīt, tajā pašā laikā es jau sākumā uzsvēru, ka arī lielo uzņēmumu finanšu situāciju būtiski negatīvā ziņā ir ietekmējusi Covid-19 krīze, kuras dēļ, visticamāk, mēs arī varējām relatīvi vieglāk saņemt visus saskaņojumus par šāda fonda izveidi, tajā skaitā arī Eiropas Komisijā.
Visu interviju lasiet avīzes Diena otrdienas, 11. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!