"Esam ilglaicīgi lobējuši šīs mūsu intereses Amerikas Savienotajās Valstīs [..] uzsverot, ka Baltijas valstīm pašām nepietiek finansiālo līdzekļu, lai panāktu strauju gaisa telpas aizsardzības pilnveidošanu," Dienai atzīst Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Lai arī Baltijas valstu militāro spēju attīstības līmeņi atšķiras, vajadzības ir līdzīgas. To apstiprina arī Dienai teiktais Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministrijās. Par finansējuma sadalījumu plānots spriest un vienoties pavasarī Rīgā – Latvija pašlaik ir prezidējošā Baltijas valstu formātā. Ar redzējumu tiks iepazīstinātas arī ASV.
Jāsakārto pamatvajadzības
Latvijas aizsardzības budžets 2020. gadā ir apstiprināts 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta jeb 663,67 miljoni eiro. Salīdzinot ar 2019. gadu, finansējums nozarei pieaudzis par 27,02 miljoniem eiro. Lietuva šogad atvēlējusi nedaudz virs 1 miljarda eiro (2,2% no IKP), bet Igaunija – 615 miljonus eiro (virs 2%).
Pabriks Dienai stāsta, ka ASV piešķirtais finansējums pamatā aizies komandvadības sistēmai, radaru sistēmai, gaisa telpas pārskatīšanai, kā arī cilvēku apmācībām un, iespējams, dažāda veida ieroču iepirkumiem. Vaicāts, vai plānots pirkt raķešu notriekšanas sistēmas, ministrs uzsver – tas ir pēdējais etaps. "Līdz tam nonāksim tad, kad būsim saveduši kārtībā sākotnējo līmeni – dažādu novērošanas sistēmu un radaru sistēmu savietojamību, lai ideālā situācijā varētu vienlaikus pārskatīt visu Baltijas gaisa telpu, dot signālus mūsu vai sabiedroto lidaparātiem, informēt arī dažāda veida ieroču sistēmas, sākot ar Stinger un beidzot ar tālās darbības rādiusa raķetēm," viņš stāsta.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 7. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
ha, ha
jāsargā
Grāmatvedis