Atbildīgās iestādes pēc VK revīzijas vēlreiz uzsver jauna cietuma nepieciešamību

Kā aģentūrai LETA pavēstīja TM pārstāve Alise Dārzniece, TM atzinīgi vērtē VK revīzijas ekspertu ieguldīto darbu, tomēr vienlaikus norāda, ka atbilstoši normatīvajiem aktiem resocializācija notiek tikai kriminālsodu izpildes laikā.

Ministrija uzskata, ka revīzijas ziņojumā skartās problēmas lielā mērā ir saistītas nevis ar resocializācijas, bet ar personas integrācijas procesu sabiedrībā pēc brīvības atņemšanas soda termiņa beigām. Proti, tās tradicionāli ir jomas, ar kurām strādājot pašvaldības, par kuru klientu personas parasti kļūstot pēc atbrīvošanas, tāpēc TM "ir pateicīga, ka ziņojumā aktualizēts ļoti būtiskais jautājums par to, ka kriminālsodu izpildes iestādes vienas pašas nevar nodrošināt personas veiksmīgu integrāciju sabiedrībā pēc soda izciešanas".

Kā izceļ ministrija, revīzijas ziņojumā minēts, ka Latvijā ir augsts atkārtoti izdarīto noziegumu apmērs, kas liek šaubīties par izveidotās resocializācijas sistēmas efektivitāti. TM ieskatā, augsts atkārtoti ieslodzījuma vietās esošo personu īpatsvars norāda uz to, ka to personu, kuru kriminālā vēsture ir ilga, resocializāciju var panākt tikai daudzu gadu garumā, pieliekot gan soda izpildes iestāžu, gan sabiedrības pūliņus, turklāt atkārtotas noziedzības samazināšana ir komplekss uzdevums, kas prasot visas sabiedrības iesaisti, tai skaitā sabiedrības vēlmi uzņemt šādas personas savā lokā.

Ministrija "pilnībā pievienojas" ziņojumā paustajam par jaunas cietumu infrastruktūras nepieciešamību un tās neesamības ietekmi uz resocializācijas efekta mazināšanu. Turklāt aizvien ilgākas jaunā cietuma būvniecības atlikšanas dēļ pieaug izdevumi veco cietumu remontēšanai, uzsver TM.

TM atzīst ziņojumā izteikto kritiku par to, ka, koncentrējot spēkus uz resocializācijas modeļa ieviešanu, nav tikusi izveidota resocializācijas rezultātu analīzes sistēma, tāpēc ministrija plāno noteikt attiecīgos rādītājus resocializācijas rezultātu izvērtēšanai, norādīja TM pārstāve.

Savukārt IeVP priekšnieka vietniece Tatjana Trocka uzsvēra, ka pārvalde novērtē VK speciālistu "rūpīgo iedziļināšanos ar kriminālsodu izpildi saistītajos jautājumos". Viņa atzīmēja, ka revīzijā sniegtie atzinumi ir vērtējami kā nozīmīgs atbalsts nozares turpmākajai attīstībai. Tāpat, pārvaldes ieskatā, ļoti būtiskas ir arī ziņojumā iekļautās norādes par nepieciešamību risināt ieilgušās problēmas, kas saistītas ar nepiemērotu un novecojušu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, uz ko IeVP jau ilgstoši vērsusi ne tikai valdības, bet arī visas sabiedrības uzmanību.

IeVP uzskata, ka kopumā ziņojumā konstatētais atbilst esošajai situācijai, taču vienlaikus vērsa uzmanību, ka liela daļa no nepilnībām, kas izriet no ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem, jau esot bijušas konstatētas un pēc IeVP iniciatīvas kopš 2016.gada resocializācijas procesu pilnveides vajadzībām, piesaistot finansējumu no malas, šo nepilnību novēršanai uzsākta divu apjomīgu Eiropas struktūrfondu projektu īstenošana.

Pārvaldē atzīmēja, ka attiecībā uz jautājumiem, kas skar IeVP budžeta izmaksu pieaugumu, būtiski atkārtoti vērst uzmanību, ka ieslodzījuma vietu darbība nav skatāma atrauti no valstī kopumā notiekošajiem procesiem. Atbilstoši revīzijas ziņojumā konstatētajam, resocializācijas darbā esot jāiesaistās plašākam valsts un pašvaldību institūciju lokam.

Arī VPD vadītājs Mihails Papsujevičs norādīja, ka dienests atzinīgi vērtē VK paveikto revīzijā un atbalsta VPD sniegto ieteikumu ieviešanu. Viņš uzsvēra, ka VPD jau šobrīd izpildot teju 70% no visiem sodiem un sodiem alternatīvajiem pasākumiem, ko ik gadu piemēro Latvijas tiesas un prokurori.

Papsujevičs minēja, ka lielākie izaicinājumi atkārtota nozieguma novēršanai VPD ikdienas darbā ir saistīti ar mērķgrupām, ko VK min revīzijas ziņojumā, un tās ir personas, kuru noziegums saistīts ar atkarības vielu lietošanu un personas ar garīga rakstura veselības un vai uzvedības traucējumiem. Dienesta vadītājs uzsvēra, ka "VPD izprot šī darba nozīmīgumu un jau šobrīd īsteno pasākumus, lai uzlabotu gan sava darba efektivitāti, gan kopīgi sasniegto darba rezultātu sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādēm, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un brīvprātīgajiem".

Papsujevičs skaidroja, ka, neskatoties uz to, ka sabiedrībā izciešamie sodi - dažādas notiesāto personu uzraudzības formas un piespiedu darbs - ir gan izmaksu ziņā ievērojami lētāki par brīvības atņemšanas soda izpildi, gan arī ar zemāku jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas īpatsvaru, VPD uzsver, ka izmaksu aspekts konkrēta soda izpildei pats par sevi nevar būt vienīgais vērtēšanas aspekts.

Dienesta vadītājs norādīja, ka 2012.gadā un atkārtoti 2018.gadā VPD veica pirmos pētījumus par recidīvu Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas, kas kvantitatīvā griezumā raksturo ainu gan pēc sodu piemērošanas, gan pēc to izciešanas.

Viņš atzīmēja, ka vienlaikus VPD piekrīt VK secinājumam, ka turpmāk gan VPD, gan ieslodzījuma vietu sistēmai jāpievērš lielāka uzmanība īstenoto resocializācijas pasākumu kvalitatīvai izpētei, proti, kā to ietekmē mainās konkrēta indivīda uzvedība pēc soda izciešanas.

Kā ziņots, VK revīzijā par valstī īstenoto notiesāto personu resocializācijas pasākumu efektivitāti secinājusi, ka krimināli sodītu personu resocializācijas attīstības politika daļēji palikusi uz papīra, tāpēc ieslodzījuma vietas turpina darboties nepiemērotos apstākļos, ieslodzītie maz iesaistās atbalsta pasākumos un pēc iznākšanas no cietuma viņiem trūkst atbalsta no valsts, pašvaldībām un sabiedrības kopumā.

Pirms desmit gadiem Latvijā ieviestā jaunā progresīvā pieeja kriminālsodītu personu atgriešanai sabiedrībā pagaidām sistēma strādā tukšgaitā, jo, lai arī ieslodzījuma vietās tiek ieliktas ievērojamas pūles darbā ar notiesātajām personām, gaidīto rezultātu tam nav, norāda VK. Tā secinājusi, ka lielākā daļa personu, kas notiesātas ar brīvības atņemšanas sodu, ieslodzījuma vietā nonāk atkārtoti, bet ceturtā daļa - ceturto un pat vairāk reižu.